Scientific Journal of Riga Technical University Architecture and Urban Planning
Pēteris Strancis. Integrētā ūdens plānošanas sistēma
• Kultūrvēsturiskais mantojums ir gan zemūdens arheoloģiskais mantojums, gan navigācijas, gan visdažādākā ūdenī izbūvētā infrastruktūra ar kultūrvēsturisku vērtību [13]. • Infrastruktūra joprojām tas ir lētākais kravu pārvadāšanas veids, kaut ūdens arī kā ceļa nozīmība ir mazinājusies tikai pēdējos 150 gados līdz ar tehnikas attīstību. Tāpat ūdens kā ceļš ir nozīmīgs atpūtas struktūras elements, un to šādi lieto aizvien vairāk. • Ūdens kā energoresurss no vienas puses kā enerģijas ražotājs ir videi ļoti draudzīgs, jo tas ir atjaunojamais resurss, taču ir arī virkne negatīvu aspektu, kas būtiski konfrontē ar vides jautājumiem. Tanī pat laikā, pateicoties zinātniskajam progresam, veidojas jauni ar ūdeni saistīti enerģijas iegūšanas veidi. • Akvakultūra un zvejniecība ir tautsaimniecības nozares, kas saistītas ar pārtikas nodrošināšanu. Tās atstāj viena uz otru zināmu iespaidu, tāpat kā uz bioloģisko daudzveidību. • Ieguve ir paša ūdens kā resursa iegūšana un ar to saistītie jautājumi. Ūdens jeb zemūdens teritorijā var iegūt arī derīgos izrakteņus. V. Attīstības dokumentu analīze
Lai konstatētu reālo situāciju Latvijā, kas saistīta ar ūdens resursu un teritoriju plānošanu, tika analizēti deviņi dažādi plānošanas dokumenti. Analīzes metodoloģijai izmantojot augstāk apskatīto aspektu loku, ar vienkāršu, samērā vispārīgu plusu un mīnusu sistēmu, kas kopumā var neatainot plānošanas dokumenta vispārējo kvalitāti, taču pilnīgi pietiekoši ļauj spriest par to cik integrēta jeb ilgtspējīga ir ūdens plānošana Latvijā. Protams, vienmēr var diskutēt par to vai visu plānojumu gadījumos ir jāpiemēro pilnīgi visi aspekti, vai aspektu skaits ir pietiekošs? Taču atsevišķu norišu (ostas paplašināšana, aizsargājamas dabas teritorijas izveide, vētru izmaiņas) analīze šo aspektu kontekstā parādīja, ka tie ir pietiekoši un universāli. Septiņi no deviņiem analizējamajiem attīstības plānošanas dokumentiem ir no vietējo pašvaldību līmeņa, bet divi – reģionāla. Izvēloties dokumentus, tika ņemti vērā sekojoši kritēriji: plānojamajā teritorijā ir jābūt vērā ņemamām ūdenstecēm vai tilpnēm, dokumentam ir jābūt tādam, kurā pēc loģikas – kādā nebūt veidā, ir jābūt ietvertiem jautājumiem par ūdens plānošanu. Izvēloties pašvaldības, tika ņemti vērā sekojoši faktori – pašvaldības teritorijā ir jāatrodas Latvijas mērogam nozīmīgām ūdeņu teritorijām, dažu pašvaldību teritorijās ir jābūt industriālai ostai vai jahtu ostai, dažām pašvaldībām ir jāatrodas pie jūras, dažām iekšzemē. Lai spektrs būtu pilnvērtīgāks analizēšanai, darba gaitā tika izraudzīti arī divi reģionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti, kuriem jāskar daļa no apskatītajām pašvaldību teritorijām. Katrā plānošanas dokumentā bija vairāki gan pozitīvi, gan negatīvi izceļami risinājumi, gan arī kopumā pieminēšanas vērti punkti, kas raisa pārdomas par ūdeņu plānošanu. Jūrmalas attīstības plāns 1995–2007. (Šī plānojuma darbība pagarināta līdz 2009.gadam.) • Pasaules Dabas fonds (WWF) ieteicis aizsardzībai četras jaunas teritorijas – visas saistītas ar ūdeni un piekrasti.
2010
Volume 4
1. att. Integrētās ūdens plānošanas risināmo aspektu loks.
• Daudzviet izvirzīts jautājums par jahtu ostu un jahtu tūrismu, taču risinājumu nav. Šobrīd dēļ sanesām Lielupes grīvā, Jūrmala praktiski kuģotājiem no jūras puses nav pieejama. Līdzīgi ir ar Lielupes ostu, kas plānā ir iezīmēta, taču faktiski ir tikai formāls teritoriāls un administratīvs formējums. • Pludmalei kā teritorijai ar īpašu nozīmību paredzēts apsaimniekošanas plāns. • Virknei piekrastes teritoriju, kā obligāts pasākums ir noteikta detālplānojumu izstrāde. Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojums 2009–2021 gadam. Jūrmalas telpiskās attīstības vīzija ir daļa no plāna projekta, kas šobrīd pieejama publikai. Šis dokuments ir tikai projekts un gala rezultātā tas būs pilnīgāks, droši vien neparādīsies arī vairākas pretrunas jeb nesaistes starp pētījumiem un plāna risinājumiem. Galvenie risinājumi un nostādnes ir: • Ūdens ir viens no pilsētu raksturojošajiem elementiem un būtisks kūrortu resurss. • Pastiprināta uzmanība pievēršama ūdensmalu pieejamībai. Teritorijas plānojumā ir arī virkne trūkumu: • Infrastruktūras daļā neparādās ne osta, ne jahtu ostas vai osta. • Reģionālajā transporta shēmā iezīmēts ūdensceļš uz Jelgavu, bet lokālos risinājumos tas netiek pat pieminēts. • Lielupes grīva ir vieni no pilsētas sešiem vārtiem, kas kuģojama cauri perspektīvo kuģu ceļu, taču nav pat pieminēti risinājumi grīvas pieejamībai no jūras. Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģija 2007– 2018 gadam. Ir nozares attīstības plānošanas dokuments, kurā faktiski ūdeņi ir ietverti gandrīz visos etalonu/kritēriju aspektos. Protams, šādam dokumentam nav obligāti jāapskata energoresursu vai akvakultūras jautājumi, bet pārsteidzoši ka tiek diezgan nopietni pievērsta uzmanība vides jautājumiem. Iespējams, ka tas ir pateicoties tam, ka arī šādam attīstības plānošanas dokumentam, saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem, jāveic stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju teritorijas plānojuma vadlīnijas un apbūves noteikumi. Neskatoties uz zināmām plānojuma struktūras problēmām, kā pozitīvus aspektus var minēt: • Zonējumā atsevišķi izdalītās rekreācijas teritorijas t.sk. pludmales. • Noteiktos un perspektīvā veidojamos gājēju piekļuves koridorus jūrai. Plānojumā faktiski nav apskatīti jautājumi, kas saistīti ar krasta eroziju un iespējamām ūdens līmeņa izmaiņām.
163