Scientific Journal of Riga Technical University Architecture and Urban Planning
Dace Kalvāne, Jānis Krastiņš. Daugavas telpa Rīgas pilsētvidē
• labiekārtot Daugavas krastmalu, organizējot piekļuvi ūdenim, veidojot jahtu un laivu piestātnes, attīstot rekreācijas zonu un atverot skatu perspektīvas uz Ostu un Vecrīgu; • reorganizēt transporta plūsmu un paredzēt jaunu Zunda šķērsošanas iespēju papildus pašlaik vienīgajam pievedceļam salas dienvidos; • respektēt Vecrīgas siluetu un veidot vizuālo saikni ar vecpilsētu, attīstot Ķīpsalas dienvidu daļu administratīvajam centram ar augstbūvēm. Starptautiskā konkursa „Kvartāla starp Kīleveina grāvi un Mūkusalas un Buru ielu perspektīvā apbūves koncepcija un vīzija” uzvarētāju arhitekta Uģa Šēnberga un beļģu arhitektūras biroja 51N4E priekšlikuma koncepcijas [3] pamatā ir daudzfunkcionāla publiskā telpa – pret Daugavu atvērts laukums slīpas plaknes veidā. Laukums noslēdzas pie Mūkusalas ielas, bet ar to optiski un funkcionāli sapludināta publiskā ārtelpa turpinās arī krastmalā. Arhitektu piedāvājums [4] ir viens no iespējamiem veidiem, kā vienkāršiem paņēmieniem – lietojot gaismas signālierīces un pārveidojot braukšanas joslas – var samazināt transporta intensitāti, tādējādi dodot iespēju gājējiem šķērsot intensīvas satiksmes ielu (1. attēls). Starptautiskā plenēra „Daugavas krastmalas attīstības vīzija un vides dizains Ķengaragā” [5] dalībnieki galvenokārt analizēja publiskās ārtelpas problemātiku (2.attēls). Neraugoties uz to, ka krastmalas nostiprinājums ir morāli un fiziski novecojis un upes krasts ir erozijas izrobots un daļēji aizaudzis, Ķengaraga iedzīvotājiem krastmalas promenāde ir praktiski vienīgā tāda rakstura un mēroga atpūtas vieta pie ūdens. Plenēra dalībnieki ierosināja izstrādāt pilotprojektu krastmalas labiekārtojumam, ko varētu izmantot arī citu ūdens malu izveidē, iesakot: • attīstīt Daugavas krastmalas promenādi, labiekārtojot ainavu un uzlabojot rekreācijas funkciju; • pagarināt veloceliņus un izveidot promenādi Vecrīgas virzienā; • izveidot laivu piestātnes, laivu nomu un labiekārtotas peldētavas; • nodrošināt nepieciešamo promenādes un krastmalas apgaismojumu. Starptautiskā arhitektu un pilsētplānotāju semināra „Daugavas krastmalas labiekārtošana posmā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam” [6] mērķis bija iegūt programmu aktīvai un atraktīvai pilsētvidei apskatāmajā teritorijā, optimizējot satiksmi, izveidojot krastmalas promenādes ar veloceliņiem un makšķerēšanas vietām un attīstot ūdensmalā jaunas funkcijas. Semināra gaitā izkristalizējās, ka tās ir ūdenstransports, kas papildus radītu jaunus savienojumus ar citiem pilsētas rajoniem, sporta aktivitātes un rekreācija. Semināra dalībnieki Spīķeru krastmalas publisko telpu ieteica risināt, vietas infrastruktūru piemērojot pilsētas vajadzībām, atjaunojot satiksmi pa Pilsētas kanālu un aktīvāk sasaistot Daugavas krastmalu pie Vecrīgas ar Spīķeru krastmalu, kas vairāk orientējama uz kultūru un izklaidi. Bez tam tika ieteikts sadalīt krastmalu aktīvajās un klusajās zonās, saistot ielu līmeni ar krastmalu, šim nolūkam izmantojot kāpnes un pandusus. Starptautiskajā arhitektu un pilsētplānotāju plenērā „Daugavas krastmalas attīstības perspektīvas” [7] tika atzīmēts, ka šī ir viena no nozīmīgākajām publiskajām telpām Rīgas centrā. Daugavas
2010
Volume 4
krastmala vienmēr ir bijusi cilvēku satikšanās vieta un saikne ar upi, taču intensīvās transporta kustības dēļ 11. novembra krastmalā un Krasta ielā tā kļuvusi nepieejama. Pēc Otrā pasaules kara pārveidotās ielas ir pieblīvētas ar transportlīdzekļiem, apgrūtinot pārvietošanos cilvēkiem ar kustību traucējumiem un neatstājot vietu sabiedriskajai dzīvei. Plenēra dalībnieki ieteica 11. novembra krastmalā: • reducēt intensīvo transporta plūsmu krastmalā, izveidojot zemūdens tuneli gar krastmalu (3. attēls); • izveidot jaunu tiltu paralēli dzelzceļa tiltam, lai atslogotu pilsētas centru no satiksmes; • slēgt tranzīta satiksmei Krasta ielu un 11. novembra krastmalu; • izbūvēt dzelzceļu uz estakādēm, tādējādi funkcionāli un optiski savienojot 11. novembra krastmalu ar Spīķeru krastmalu; • attīstīt ūdenstransporta un rekreācijas funkcijas uz un pie ūdens (4. attēls); • izveidot pilsētas pludmali. Plenēros un konkursos iegūtie materiāli apliecina, ka publiskā telpa ir saistīta ne tikai ar politisko, sociālo, ekonomisko un kultūrvēsturisko pilsētvidi, bet tā var mainīties gan pilsētas mērogā jeb makro līmenī, gan lokālā mērogā jeb mikro līmenī. Makro līmeni nosaka infrastruktūra un funkcionālais zonējums, bet mikro līmeni – vides labiekārtojums un cilvēku komunicēšanās iespējas. Saturiski piesātināta publiskā telpa var būt sava veida katalizators izmaiņām neizmantotas vai aizmirstas ūdensmalas izveidē. Būtiski Daugavas telpas identitātes aspekti ir krastu vizuālā un fiziskā saikne un jaunas, izglītojoša rakstura tūrisma un rekreācijas iespējas. Vietas kultūras aktivitāšu intensitāte tieši ietekmē sabiedrības sociālo apziņu un kultūras mantojuma nozīmes izpratni. Daugavas publiskās telpas perspektīvās attīstības principi diezgan tuvu atbilst dokumentam „Krastmalu ilgspējīgas attīstības 10 principi”, kas tika apstiprināti Wasserstadt GmbH organizētajā starptautiskajā seminārā Berlīnē United Nations Urban 21 [8]. Būtiskas atziņas ir izteiktas 2. punktā „Krastmalas ir esošā pilsētas auduma sastāvdaļa”. Tajā uzsvērts, ka jaunas krastmalas ir jāuzskata par esošās pilsētvides neatņemamu un vitālu sastāvdaļu. Ūdens ir pilsētas ainavas sastāvdaļa un tas jāizmanto īpašiem mērķiem, piemēram, ūdens transportam, izklaidei un kultūras pasākumiem. 3. punktā „Vēsturiskā identitāte veido raksturu”, norādīts: „Kultūrvēsturiskais mantojums, ko veido ūdens un pilsēta, notikumi, izcili objekti un daba, būtu jāizmanto tā, lai krastmalu revitalizācija iegūtu noteiktu raksturu un nozīmi. Industriālās pagātnes saglabāšana ir ilgtspējīgas attīstības neatņemama sastāvdaļa.” Savukārt 4. punktā „Jauktā izmantošana ir prioritāte” atzīmēts: „Krastmalās vajadzētu īstenot kultūras, tirdzniecības un dzīvojamās funkcijas, tādējādi pasvītrojot ūdens nozīmīgumu. Priekšroka būtu jādod tām funkcijām, kurām nepieciešama piekļuve ūdenim” Viena no būtiskākajām pilsētplānošanas atziņām izteikta 5. punktā „Publiska piekļuve ir priekšnoteikums”: „Krastmalām ir jābūt gan fiziski, gan vizuāli pieejamām visu vecumu grupu vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, neņemot vērā viņu ienākumus. Publiskajām telpām jābūt kvalitatīvi labiekārtotām, lai tās varētu intensīvi izmantot
148