Scientific Journal of Riga Technical University Architecture and Urban Planning
Uģis Bratuškins, Sandra Treija. Pilsētvides strukturālā integritāte Rīgas dzelzceļa loka ietekmes telpā
Urbānās vides procesus mūsdienās raksturo gan pilsētu izplešanās, gan sarukšanas tendences. Komfortablas dzīves telpa indivīda izpratnē nereti saistās ar savrupmāju piepilsētā, un šīs izpratnes īstenošanas rezultāts ir parazītciemati, kas, apmierinot tikai vajadzību pēc mājokļa, bet nenodrošinot ikdienas sociālo un servisa pakalpojumu pieejamību, šajos aspektos veģetē uz tuvējo pilsētu rēķina. Lai gan jau 20. gadsimta pirmajā ceturksnī t.s. „Jaunā urbānisma” teorētiskajās nostādnēs [16] tika raksturoti pilsētu izplešanās negatīvie faktori un formulēti ilgtspējīgas dzīves telpas pamatprincipi, praksē to konsekventa īstenošana dažādu pašvaldību interešu atšķirību un vājās savstarpējās koordinācijas, kā arī reģionālā līmeņa plānošanas autoritātes trūkuma dēļ faktiski nenotiek. Tas liek meklēt kvalitatīvas dzīves telpas attīstības rezerves pilsētu iekšienē, un kā vienu no tām pārvērtēt agrāko rūpniecības teritoriju potenciālu un tā funkcionālās pārprofilēšanas iespējas. Kā liecina pētījumi, vislielāko sabiedrības interesi pilsētās piesaista vēsturiskie centri, un tas daļēji ir izskaidrojams ar vēstures zīmju strukturāli vai telpiski paustās informācijas daudzslāņainību tajos, un daļēji ar sabiedriskās dzīves intensifikāciju informatīvi un funkcionāli piesātinātajās vietās. Kritiski vērtējot pārmērīgu pilsētvides komercializācijas tendenci [21], tomēr jāatdzīst, ka tikpat riskanta „pretstatā vēsturiskās arhitektūras komercializētajiem objektiem ir pamestu fabriku, nomales rajonu u.tml. arhitektūra, kurā dzīves formas nav mainījušās tik lielā mērā vai ir vienkārši zudušas, to vietā neveidojoties jaunām un atšķirīgām cilvēku aktivitātēm” [18]. Tā kā ar šīm kvalitātēm parasti nevar izcelties jaunā vietā no jauna radīti vides attīstības projekti, apmeklētāju piesaistes spēja tajos ir ievērojami zemāka. Tātad vēstures zīmju saglabāšana vides pārveides projektos kontekstā ar jaunu sabiedrisko aktivitāšu piesaisti var nodrošināt ilgtspējīgas un kvalitatīvas pilsētvides veidošanos atbilstoši aktuālajām sabiedrības vajadzībām un interesēm. Tieši šādu nostāju pirmām kārtām vajadzētu formulēt pilsētas attīstības dokumentos. Lai gan „Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam” ir iekļautas nodaļas „Rīgas attīstības balsts – pilsētvide”, „Stratēģiskie mērķi pilsētvides jomā” un „Rīgas teritorijas plānošanas pamatnostādnes”, kurās apzināti attīstību veicinošie un bremzējošie faktori, kā arī iezīmēti galvenie nākotnē veicamie uzdevumi [15], tajās nekas nav minēts par nepieciešamību pārskatīt pilsētas teritoriju izmantošanas efektivitāti, akcentējot uzmanību uz industriālo teritoriju, tai skaitā dzelzceļa ietekmes telpas potenciāla izmantošanu ilgtspējīgas dzīves telpas veidošanā. Precizējot un papildinot esošos pilsētas attīstības dokumentus vai strādājot pie jauniem, nepieciešams formulēt attieksmi pret vēstures zīmju lomu pilsētas strukturālajā integritātē, kā arī precizēt prioritāšu zonas, uz kurām attiecināmi īpaši aizsardzības noteikumi. Pirmām kārtām tādi jāattiecina uz pilsētas dzelzceļa loku un tā ietekmes telpu abpus Daugavai. Rīgas centra dzelzceļa loka telpiskās vides potenciāls piedāvā mūsdienās unikālu iespēju izveidot Rīgā Otro bulvāru loku, kas varētu apvienot starppilsētu un pilsētas sliežu transporta, veloceliņu satiksmes un izvērstas labiekārtotas gājēju promenādes kvalitātes. Tas būtu J. D. Felsko un O. Dīces 1857. gada Rīgas centra telpiskās pārveides projekta un A. Venta 1859. gada un G. Kufalta 1880. gada Kanālmalas apstādījumu un labiekārtojuma [7] tradīciju cienīgs turpinājums. Šādas attīstības nākamais solis ir dzelzceļa lokam pieslēdzošos rūpniecības teritoriju strukturālās un telpiskās identitātes saglabāšana to pārveides projektos.
2010
Volume 4
Attēli
1. att. Dzelzceļa ietekmes telpas teritoriju attīstības nosacījumi pagaidām nav stingri definēti. 2.–4. att. Dzelzceļa linearitāte un ēku funkcionālā specifika ietekmējusi tā tuvumā esošo apbūves un vides elementu raksturu. 5.–7. att. Attiecības starp vēsturiskajiem un mūsdienu apbūves un vides elementiem nenodrošina pietiekamu vietas attīstības pēctecības uztveri.
Izmantotie avoti 1. 2. 3. 4.
5.
6. 7. 8. 9.
10. 11. 12. 13. 14. 15.
16.
17. 18. 19. 20. 21.
Andrejsalas detālplānojums. [Tiešsaiste 03.04.2010.]. http://www.andrejsala.lv/data/file/1.pielikums_Teritorijas_planota_izmantosana.pdf Altbergs T., Augustāne K., Pētersone I. Dzelzceļi Latvijā. Rīga: Jumava, 2009, 200 lpp. Asaris G., Strautmanis I. Rīga 21. gadsimtā ieejot. Rīga: RTU izdevniecība, 2010, 90 lpp. Bothmann F., Auer S. The New Emscher Valley – Reshaping an Urban Landscape Creates Regional Identity. [Online 31.03.2010.]. http://www.corp.at/corp_relaunch/papers_txt_suche/CORP2009_158.pdf Detālplānojums teritorijai starp Pulkveža Brieža, Sporta, Skanstes un Hanzas ielām. [Tiešsaiste 03.04.2010.] http://www.rdpad.lv/detalplanojumi_ tabula/faili/dp_robeza_skanstes.pdf Krastiņš J. Latvijas pilsētu attīstība XIX gs. otrajā pusē. Latvijas reģionālā arhitektūra. Rīga: RTU, 1992, 24.–48. lpp. Krastiņš J., Strautmanis I. Lielais Rīgas arhitektūras ceļvedis. Rīga: Puse, 2002, 376 lpp. Krastiņš J., Vasiļjevs J. Rīgas izbūve un arhitektūra 19. gs. otrajā pusē un 20.gs. sākumā. Rīga. 1860–1917. Rīga: Zinātne, 1978, 413.–450. lpp. Latviešu konversācijas vārdnīca. 18. sējums, 35967.–35970. sleja. [Tiešsaiste 02.04.2010.] http://www.historia.lv/alfabets/R/ri/rigas_patrim_ apg/encik/rpa_lkv.htm Mieriņa A. Rīgas teritorija un iedzīvotāji 1960.–1917. gadā. Rīga. 1860– 1917. Rīga: Zinātne, 1978, 7.–30. lpp. Ozoliņa Dz. Dzīvokļu jautājums. Celtniecība uz pilsētas zemes fonda. Rīga. 1860–1917. Rīga: Zinātne, 1978, 101.–106. lpp. Ozoliņa Dz. Pilsētas finanses. Rīga. 1860–1917. Rīga: Zinātne, 1978, 93.–101., 187.–196. lpp. Riga Port City attīstības koncepcija. [Tiešsaiste 03.04.2010.] http://www.andrejsala.lv/42/ Rīgas attīstības plāns 2006. – 2018. gadam. [Tiešsaiste 03.04.2010.] http://www.rdpad.lv/rpap/plans_downloads/ Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam. [Tiešsaiste 16.04.2010.] http://www.rdpad.lv/uploads/rpap/Rigas_ilgtermina_attistibas_ strategija_2025.g.pdf. 16.04.2010. Steuteville R., Langdon P. A Better Way to Plan And Build 21 st Century Communities. The New Urbanism. [Online 31.03.2010.] http://www.newurbannews.com/AboutNewUrbanism.html Strautmanis I. Arhitektūra kā informācija. Latviešu arhitektu teorētiskie raksti un manifesti 20. gadsimtā. Rīga: Mantojums, 2007, 42.–47. lpp. Taurens J. Domas un būves. Latviešu arhitektu teorētiskie raksti un manifesti 20. gadsimtā. Rīga: Mantojums, 2007, 7.–13. lpp. Vilka B. Rīgas rūpniecība 19. gs. 60.–80. gados. Rīga. 1860–1917. Rīga: Zinātne, 1978, 33.–45. lpp. Vilka B. Rīgas rūpniecības attīstība 90. gadu kāpinājuma posmā. Rīga. 1860–1917. Rīga: Zinātne, 1978, 45.–51. lpp. Zvirgzdiņš A. Telpa – publiskā pret privāto. Latvijas Arhitektūra, 2004, Nr. 3(53), 6.–7. lpp.
Šis raksts ir tapis ar pētījuma „Rīgas arhitektūras un pilsētvides identitāte XX un XXI gadsimtā” atbalstu Valsts pētījumu programmas Nr. 3 „Nacionālā identitāte” 9. projekta “Nacionālā identitāte un komunikācija” ietvaros.
146