Scientific Journal of Riga Technical University Architecture and Urban Planning
2010
Agrita Tipāne. Dabas motīvi Rīgas jūgendstila muzejā
apdarē ir izmantojis paneļus [10, 117]. Arī Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē demonstrētais interjers paredz panelējumu sienas apakšējā daļā un dekoratīvas sijas griestu apdarei [9, 169]. Savukārt krievu arhitekts Francis Šehtelis sava nama ēdamistabai ir izmantojis dekoratīvas sijas [12, 266]. Rīgas jūgendstila muzeja ēdamistabas sienu apakšējo daļu veido koka paneļi, kas krāsoti zaļā krāsā, kas simboliski atgādina par jaunību, cerībām un prieku. Šajā krāsā ir krāsotas arī griestu dekoratīvās sijas, durvis un logs. Savukārt pati siena krāsota purpura tonī, kas simbolizē bagātību un greznību. Tas viss stāsta par latviešu arhitekta ģimeni, kas ieguvusi zināmu pārticību. Sienas augšējā daļā izvietoti trafareta gleznojumi ar priežu motīviem. Priede ir apdziedāta arī latviešu tautasdziesmās, kur galvenokārt tiek uzsvērta tās patstāvīgā daba un tā ir nemirstības simbols. Priedes čiekuri savukārt ir auglības simbols gan sengrieķu, gan latviešu mitoloģijā. Priežu motīvu gleznojumi ir izveidoti arī uz griestiem, kurus rotā arī divas klusās dabas – viena ar medījumiem, otra ar jūras veltēm. Ēdamistaba ir vienīgā dzīvokļa telpa, kuras logā ir vitrāžas, kas ienes krāsainību un dzīvesprieku telpā. Vitrāžās parasti ir attēloti dabas motīvi – koki, augi, dabas ainavas. Vitrāžu kompozīcija parasti ir simetriska un attīstās no apakšas uz augšu. Arī Rīgas jūgendstila muzeja vitrāžas abās malās ir izvietoti koki – kastanis un lauru koks, bet vidējā daļā – ainava ar īrisiem, vilkvālītēm un ūdensrozēm. Līdzīga kompozicionālā uzbūve ir arī 1905. gadā veidotajai Žaka Grubēra (Jacques Gruber) vitrāžai Nansī muzejā [13, 92] (13. att.). Dabas elementi pārsvarā ir attēloti arī jūgendstila vitrāžu pamatlicēja L. C. Tifaņa (Luis Comorft Tiffany) darbos [14, 110]. Rīgas jūgendstila muzejā interesanta ir koku simbolika un attēlojums – kastaņa lapotne ir savijusies ar lauru koku, kas ir nemirstības un uzvaras simbols. Pārliecinoši ir veidota arī vitrāžas apakšējā daļa. Zālājā aug īrisi, kas ir vieni no izplatītākajiem ziediem jūgendstila mākslā. Īriss sengrieķu mitoloģijā bija saistīts ar mirušo valstību un asociējās ar 20. gadsimta sākumā izplatīto misticismu. Savukārt ūdenī augošās ūdensrozes un vilkuvālītes, kā arī varde ir saistīti ar auglības simboliem. Ūdensrozi var uzskatīt par Latvijas jūgendstila simbolu, kas, tāpat kā lotoss, uzplaukst purvos un ir tīrs un neaptraipīts. Tas savā dziļākajā būtībā ir pilnības zieds. Lai gan vitrāžas florālie elementi ir saistīti ar simbolu estētiku, savā dziļākajā būtībā tā ir veiksmīgs telpas papildinājums un akcents. Guļamistaba atradās dzīvokļa privātajā daļā. Šeit dzīvokļa saimnieki baudīja nakts mieru pēc saspringtas un darbīgas dienas. Guļamistabas sienas atguvušas kādreizējo krāsojumu sarkanīgi brūnā toņu gammā. Ar krāsojumu sienas plakne sadalīta divās daļās – tumšākā un gaišākā. Simboliski brūnganīgais tonis asociējas ar zemi, bet sarkanīgais – ar kaislību. Tas atbilda arī telpas funkcijai. Sienas augšdaļā uz gaišākā toņa krāsotas horizontālas līnijas, uz kurām ritmiski izkārtoti stilizēti rožu vainagi trafareta tehnikā. Katrs vainags papildināts ar drapēriju (14. att.). Šeit rozes motīvs lietots kā mīlestības un atdzimšanas simbols. Rozes un rožu vainagi daudz apdziedāti latviešu tautas dziesmās, kā arī izmantoti jūgendstila perioda dekoratīvajā apdarē. Rozes motīvs ir bijis viens no izplatītākajiem arī tā laika paraugalbūmos [15, 30]. Rīgas 700 gadu jubilejas izstādē tika demonstrēts guļamistabas interjera paraugs un mēbeles, kur dominē florālie un rožu motīvi [9, 167]. Guļamistabu apdarē pārsvarā izmantoti florālie dekori, piemēram čehu arhitekta Jinžiha Eka (Jindrich Eck)
Volume 4
guļamistabas projektā [8, 56] (15. att.). 20. gadsimta sākumā telpu iekārtošanas māksla kļuva par dāmu pasauli un jau modes žurnālos tika publicēti gan raksti, gan attēli, kādam ir jābūt guļamistabas interjeram (16. att.). Galvenais dekoratīvais elements šajos interjeros ir florālie motīvi, ar kuriem grezno gan sienas, griestus, gan tekstilijas [16]. Dzīvokļa būtiska daļa ir higiēnas telpas, kas izkārtotas pie iekšējā gaiteņa, kura vienīgais rotājošais elements ir dekoratīva josla ar stilizētu augu valsts dekoru. Rīgas Jūgendstila muzeja interjers sniedz liecības par iekštelpu veidošanas mākslu 20. gadsimta sākumā. Tā restaurācija ir devusi daudzas jaunas atziņas un aktualizējusi šī perioda interjeru izpēti Rīgā. Attēli
1. att. K. Pēkšēns un E. Laube, Alberta iela 12. 2. att. Nama Alberta ielā 12 1. stāva plāns (projekts). 3. att. Ieejas portāls namā Alberta ielā 12. un A. Rappaporta namā Lodzā. 4. att. Ģerbonis nama Alberta ielā 12 fasādē. 5. att. Nama Alberta ielā 12 kāpņu telpa. 6. att. Nama Alberta ielā 12 halles dekoratīvā apdare – rožu josla. 7. att. Kabinets un tā dekoratīvās apdares elementi Alberta ielā 12. 8. att. Arhitekta M. Šervinska (ap 1900) viesistabas interjers M. Vircikovskim (M. Wyrzykowsky), Rīga. 9. att. Nama Alberta ielā 12 viesistaba un tā dekoratīvās apdares elementi ar margrietiņu motīviem. 10. att. V. Adamovičs un V. Majatms. N. Rjabušinska villas “Melnais gulbis” Maskavā interjers. 1903. 11. att. Nama Alberta ielā 12 kamīntelpa un tās dekoratīvās apdares elementi. 12. att. Nama Alberta ielā 12 ēdamistabas interjers un sienu augšdaļas dekoratīvā apdare. 13. att. Vitrāža Alberta 12. ēdamistabā un Žaka Grubēra vitrāža namā Nansī. 1905. 14. att. Nama Alberta ielā 12 guļamistaba un tās dekoratīvās apdares elementi. 15. att. Jinžihs Eks (Prāga). Guļamistabas interjera zīmējums. 16. att. Guļamistabas interjera zīmējums žurnālā “Mode un māja”, 20. gs. sākums.
Izmantotie avoti 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16.
115
Rīga. 1960-1917. Rīga: Zinātne, 1978, 493 lpp. Krastiņš J. Jūgendstils Rīgas arhitektūrā. Rīga: Zinātne, 1980, 221 lpp. Krastiņš J. Rīgas jūgendstila ēkas. Art Nouveau Buildings in Riga. Rīga: 2007, 408 lpp. Krastiņš J., Tipāne A. Jūgendstils Rīgā. Art Nouveau in Riga. Rīga: Rīgas Jūgendstila centrs, 2008, 31 lpp. Николаева С. И. Эстетика симбола в архитектуре русского модерна. Москва, 2003, 191 c. Jordan W. W Kregu Lodzkiej Secesji. Lodz: Literatura, 2006, 431 s. Jugendstil in Dresden. Aufbruch in die Moderne. Dresden: Minerva, 1999, 467 S. Moderne Bauformen. Monatshefte fűr Architektur. Herausgegeben von M. J. Gradl. Stuttgart, 1905, S. 96. Scherwinsky M. Die Rigaer Jubiläums-Ausstellung 1901 in Bild und Wort. Riga: Jonck & Poliewsky, 1902, 267 S. Jūgendstils. Laiks un telpa. Art noveau. Time and space. Rīga: Jumava, 1999, 295 lpp. Hackey F. & I. The Art of Charles Rennie Mackintosh. Leicester: Silverdale Books, 2004, 127 p. Нащокина M. Сто архитекторов московского модерна. Творческие портреты. Москва: Жираф, 2000, 302 c. Buffet-Challié L. Art nouveau Style. London: Academy Editions, 1982, 176 p. Baal-Teshuva J. Louis Comfort Tiffany. Köln: Taschen, 2008, 359 p. Belanger Grafton C. Treasury of Art Nouveau Desing & Ornament. New York: Dover Publications, 1980, 137 p. Mode und Haus. Illustriertes Moden und Familien Jornal, Berlin, 1908, 21 S.