Scientific Journal of Riga Technical University Architecture and Urban Planning
Agrita Tipāne. Dabas motīvi Rīgas jūgendstila muzejā
kāpņu telpa ir viena no izteiksmīgākajām ne tikai Rīgā, bet arī Eiropā. Kāpņu telpas apdarē izmantoti stilizēti floras un faunas elementi. Sienas rotā stilizēts pārpilnības rags, kas simbolizē ražu, auglību un pārticību. Griestus rotā dažādi stilizēti faunas motīvi, kas ir saistīti ar zemi, ūdeni un debesīm. Visizteiksmīgākais ir mārītes stilizēts atveidojums. Mārīte ir simbols labiem darbiem un veiksmei, tādēļ tas izvietots kāpņu telpā, kā draudzīgs vēlējums visiem nama iemītniekiem. Stilizētie faunas elementi bagātīgi papildināti ar florāliem motīviem. Kāpņu telpas logos kādreiz ir bijušas izvietotas vitrāžas, kas zudušas vēlākajos periodos. 20. gadsimta sākumā vitrāžas iegūst plašu izplatību un sevišķi bieži tās rotā īres namu kāpņu telpas, padarot tās greznākas un ienesot krāsainību un dzīvesprieku. Arī vitrāžās parasti dominē augu valsts motīvi, kā piemēram dažādi ziedi, zari, lapas un augļi (5. att.). Nama pirmajā stāvā atrodas Rīgas Jūgendstila muzejs, kas atklāts 2009. gada 23. aprīlī. Tas iekārtots dzīvoklī, kurā līdz 1907. gadam dzīvojis un strādājis izcilais latviešu arhitekts Konstantīns Pēkšēns kopā ar sievu Annu. Dzīvokļa plānojuma struktūra ir pārdomāta un ērta. No halles var nokļūt kabinetā un dzīvokļa reprezentatīvajās telpās – viesistabā, salonā un ēdamtelpā, kas izkārtotas pēc anfilādes principa. Dzīvoklī ir bijusi arī arhitekta darba telpa. Visattālākajā dzīvokļa daļā izkārtota guļamistaba. Dzīvoklis atbilda arī visām tā laika higēnas prasībām – tajā bija gan vannas istaba, gan tualete. Virtuve ar pieliekamo un kalpones istaba atradās pie otrās dzīvokļa ieejas. Dzīvokļa platība ir 208 m2 un tajā iekārtots muzejs, kurā atjaunots autentiskais 1903. gada interjers. 2007. gadā sākta telpu izpēte, atklājot un fiksējot sākotnējo interjera apdari. Restaurācijas darbi veikti no 2008. gada līdz 2009. gadam restauratoresvecmeistares Gunitas Čakares vadībā. Muzeja dekoratīvajā apdarē dominē florālie elementi. Dzīvokļa pirmā telpa ir halle, kas ir arī dzīvokļa saimnieku vizītkarte. Telpas sienas ir gaiši zilas un uz tām izkārtota rožu josla trafareta tehnikā (6. att.). Zilā ir tīrības, gudrības un inteliģences krāsa, savukārt rozes motīvs ir mīlestības un saticības simbols. Rozes motīvi ir bijuši izplatīti jūgendstila periodā un tos ir izmantojuši daudzi arhitekti un mākslinieki, kā piemēram, Drēzdenes mākslinieks Artūrs Rihters (Artur Richter) rožu stilizācijas skicēs 1904. gadā [7, 402]. Florālo elementu izmantošana priekštelpu jeb halles greznošanai ir bijusi izplatīta arī citviet Eiropā. Tā piemēram, 20. gadsimta sākumā Štutgartē iznākušajā žurnālā „Moderne Bauformen, ir vairāki projekti, kuros tas ir rādīts kā paraugs, kā piemēram, vācu arhitekta F.V. Johema (F. W. Jochem) savrupmājai pie Reinas un Edgara Vuda (Edgar Wood) Mančestras namam [8]. Halle bieži vien kalpoja arī kā uzgaidāmā telpa, jo no tās varēja nokļūt kabinetā, kas kalpoja kā arhitekta pieņemamā telpa. Šī telpa ir saimnieka darba vieta, tai vajadzēja simboliski stāstīt par viņa statusu un vietu sabiedrībā. Tādēļ arī sienu pamattonis ir sarkanīgi brūns, bet cokols krāsots tumšākā tonī. Brūnā tā ir zemes un vienkāršības krāsa, bet sarkanīgais tonis simbolizē veiksmi. Mierīgais telpas krāsojums rosināja labvēlīgu sarunu gaisotni. Sienas augšdaļā izvietoti stilizēti ornamenti – lieli augu kāti ar vēdekļveidīgiem ziediem – suņuburkšķiem (7. att.). Šī auga un zieda stilizācijā izpaužas nacionālā romantisma iezīmes. Vēlāk uz sienām vairākkārt līmētas tapetes, un atstātais paraugs sniedz ieskatu tapešu attīstībā no 20. gadsimta pirmās puses līdz deviņdesmitajiem gadiem. Arī tapešu rakstos visizplatītākie bieži vien ir bijuši stilizēti augu valsts motīvi.
2010
Volume 4
No halles tālāk var nokļūt dzīvokļa centrālajā reprezentācijas telpā – viesistabā. Tās sienas atguvušas kādreizējo zilo krāsojumu, kas simbolizē mieru un intelektu, un kas pilnībā atbilst telpas funkcijai. Viesistabas interjera apdarē eleganti izmantoti florālie elementi, iedvesmu smeļot Latvijas dabā. Florālo ornamenti ir bijuši izplatīti arī citu Rīgas namu interjeros, kā piemēram M. Šervinska projektētajā Viganovska nama viesistabā [9, 170] (8. att.). K. Pēkšēna viesistabas sienu augšdaļā izvietota ornamentāla josla, ar margrietiņu motīviem. Margrietiņa ir viens no visizplatītākajiem lauku ziediem Latvijā, kas zied visu vasaru. Tās ir saules un arī vasaras saulgriežu simbols, kad Latvijā tiek svinēti Jāņi un sievietes savas galvas rotā ar ziedu vainagiem, no kuriem visizplatītākie ir tieši margrietiņu. Šis motīvs ir izmantots arī stuka dekorā telpas griestiem, kur Margrietiņu pušķi ir savienoti ar dekoratīvām, ekspresīvās formās veidotām lentām (9. att.). Margrietiņu motīvi ir tikuši izmantoti arī citos Rīgas interjeros, kā piemēram, F. Alberta viesistabai pēc Jūlija Madernieka interjera projekta [10, 117]. K. Pēkšēna viesistabā pa griestu perimetru ir izkārtota josla ar stilizētiem rožu pumpuriem. Rožu motīvs, kas bija ļoti iecienīts jūgendstila periodā, tika izmantots arī dažādu citu zemju arhitektu un mākslinieku darbos, kā arī tas tika publicēts tipveida albūmos. Arhitekts Čarlzs Renī Makintošs rozes motīvus ir izmantojis ļoti plaši – gan interjeru, gan atsevišķu detaļu apdarei [11, 65]. Telpas akcents ir niša, ko no viesistabas atdala koka dekors, kas veidots raksturīgās jūgendstila formās. Šādi dekori ir sastopami arī citu zemju arhitektu darbos, kā piemēram, V. Adamoviča un V. Majatma projektētajā N. Rjabušinska villā “Melnais gulbis” Maskavā (1903; 10. att.) [12, 21–22]. Šādas nišas ir kalpojušas arī kā ziemas dārzs, kurā dzīvie augi atdzīvina telpu un papildina interjera dekoratīvo apdari. Nākamā dzīvokļa telpa ir kamīna istaba, kas arī izvietota dzīvokļa reprezentatīvajā daļā un parasti kalpoja kā salons. Arī šeit sienas atguvušas kādreizējo zaļo krāsojumu. Zaļā krāsa ir dzīvības, cerības un prieka simbols. Tā pilnībā atbilsts telpas funkcijai, jo salonā norisinājās nesteidzīgas sarunas pie kamīna uguns. Arī šīs telpas interjera apdarē izmantoti florālie motīvi, iedvesmu smeļoties Rīgas koku daudzveidībā. Sienu augšdaļā izvietota ornamentāla josla ar kastaņu lapu un augļu motīviem. Griestus rotā stuka dekors, kura kompozīcijas centrā ir rombveida rozete, bet pa perimetru izkārtota ornamentāla lentveida josla, kā arī dekoratīvs gleznojums ar kastaņu lapām (11. att.). Jūgendstila arhitektūrā kastaņa lapas, augļi un ziedi ir viens no izplatītākajiem un iemīļotākajiem motīviem. Arī arhitekta G. Landava-Gutentegera projektētajā Kindermana savrupmājā Lodzā griestiem ir izmantoti stuka dekori ar kastaņu lapu, augļu un ziedu motīviem. Rīgas jūgendstila muzeja salonā atrodas kamīns, kas izgatavots Rīgas fabrikā Zelm und Behm kamīna podiņi glazēti zaļi un rotāti ar kastaņu lapu un ziedu motīviem. Līdzīgi motīvi ir izmantoti arī R. Benniha pils iekštelpu dekoratīvajā apdarē Lodzā [6, 248]. Salonu dekoratīvajā apdarē florālie motīvi tika izmantoti bieži, piemēram, arhitekta Eliēla Sārinena (Eliel Saarinen) projektā Merijoki lauku mājas salonam [8, 27]. Greznākā telpa dzīvoklī, kurā notika gan svinīgas pusdienas, gan ēdienreizes ir ēdamistaba. Tās apdarē ir izmantoti koka paneļi telpas apakšējā daļā un dekoratīvas koka sijas griestiem. Dekoratīvu paneļu un siju lietojums ēdamistabu apdarē ir bijis izplatīts paņēmiens 20. gadsimta sākumā (12. att.). Arī mākslinieks J. Madernieks, veidojot rīdzinieka, advokāta F. Alberta ēdamistabas interjeru, sienu
114