MAD: Mākslas, Arhitektūras un Dizaina centrs by NRJA

MAD MĀKSLAS, ARHITEKTŪRAS un DIZAINA centrs

MAD Arhitektūras Telpas burtnīca Kuratori: arhitektu birojs NRJA

(Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica, Elīna Lībiete, Zigmārs Jauja, Līga Jumburga, Inga Dubinska) Drukāts uz papīra, kas bija daļa no Latvijas ekspozīcijas UNWRITTEN 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē

2020

ŠO ĒKU NOJAUKS. E2 IR UNIKĀLS LATVIJAS PĒCKARA MODERNISMA PIEMĒRS. E2 IR GANDRĪZ PILNĪBĀ SAGLABĀJUSI SAVU SĀKOTNĒJO SUBSTANCI UN AUTENTISKUMU. E2 ARHITEKTŪRA IR VIENĀ LĪMENĪ AR TĀ LAIKA PASAULES TENDENCĒM PAR SPĪTI PSRS INFORMATĪVAJAM VAKUUMAM. E2 IR SAUDZĪGI INTEGRĒTA PARKĀ – UZCELTA STADIONA VIETĀ. E2 KONSTRUKCIJAS IR IZCILĀ STĀVOKLĪ. E2 IR 16.7 TŪKSTOŠI M2, TO VĒRTĪBA IR 7 MILJONI EUR, DEMONTĀŽAI TIKS IZTĒRĒTI VĒL 3 MILJONI EUR. E2

NOJAUKŠANA

BŪS

SASTEIGTA,

NESAIMNIECISKA,

EKONOMISKI

NEPAMATOTA UN NEILGTSPĒJĪGA. TAS BŪS ZAUDĒJUMS NĀKAMAJĀM PAAUDZĒM. E2 IR LAIKMETA LIECĪBA. E2 IR ARHITEKTŪRA. E2 VAR KĻŪT PAR PIEMĒRU ARHITEKTŪRAS VĒRTĪBU APSAIMNIEKOŠANĀ. E2 VAR ATVĒRT CILVĒKIEM. E2 VAR ATKALIZMANTOT KĀ NOZĪMĪGU KULTŪRAS OBJEKTU. E2 VAR SAGLABĀT. *E2 –bijušās Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēka Elizabetes ielā 2, 1974. gads, arhitekti Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris, Antons Staņislavskis, Gunārs Asaris, arhitektoniskās akustikas speciālists Alberts Vecsīlis.

Teritorijas ģenerālplāns

Skats uz Ä&#x201C;ku no Elizabetes ielas

1. stāva plāns

1. stāva konferenču zāles iekšskats

Tipveida stāva plāns

Skats no Tipveida stāva vestibila uz pilsētu un parku

Apdares materiālu studija

Skats uz 1. stāva vestibilu pie akustiskās konferenču zāles

Skats uz 6. stāva vestibilu

Centrālās kāpņu telpas iekšskats

6. stāva plāns

Konferenču telpa 6. stāvā

Fasādes detaļa

Ēdnīcas iekšskats

Skats uz Ä&#x201C;kas iekĹĄpagalmu

ŠO ĒKU NOJAUKS?

35 MAD: īsa pamācība modernisma mīlēšanā LR Kultūras ministrija šodien pieņem NRJA dāvinājumu - vīziju par ēkas Elizabetes ielā 2 saglabāšanu un pārvēršanu par Laikmetīgās MĀKSLAS, ARHITEKTŪRAS un DIZAINA muzeju. Ievērojamas modernisma ēkas nojaukšana ir ekonomiski nepamatojams lēmums, kas Latviju pasaules kartē atzīmē kā provinciāli un konservatīvi domājošu valsti. Funkcionējošas, pie tam, vēsturiski vērtīgas ēkas nojaukšana nekādā veidā neatbilst šī gadsimta domāšanai. Pēc ēkas arhitekta Jāņa Vilciņa dzīvesbiedres stāstītā, arhitekts ēku plānojis ar domu, ka tā pārdzīvos padomju okupācijas laikus un tai būs iespēja dzīvot ar jaunu piepildījumu. Mēs ceram, ka šis laiks ir pienācis. NRJA un draugi 2020. gada 10. Jūlijā

MAD perspektīvais ārskats

Laikmetīgās mākslas, arhitektūras un dizaina muzeja atrašanās elizabetes ielas 2 ēka nodrošinātu ērtu sasaisti ar tuvumā esošajām mākslas institūcijām – LNMM, Mākslas akadēmiju, Arsenālu. Muzejam raksturīgs vienmērīgs apmeklējums dienas garumā, būtiski nenoslogojot esošo transporta infrastruktūru, kas ir nozīmīgi, plānojot jaunu funkciju vēsturiskajā pilsētas struktūrā.

MAD sasaiste ar apkaimē esošajām mākslas, arhitektūras un dizaina institūcijām

Brīva kustība caur 1.stāva stikloto ātriju, jauno gājēju celiņu sasaiste ar esošo parka celiņu tīklu, plašs priekšlaukums pret Elizabetes ielu, šobrīd esošā piebraucamā ceļa vietā – tie ir galvenie priekšnoteikumi, lai ēka būtu ērti publiski pieejama un iekļautos esošajā parka struktūrā.

MAD teritorija ieplūst parka un pilsētas struktūrā

MAD funkcionālā shēma

MAD platību analīze

59 Fragmenti no Ulda Lukševica prezentācijas diskusijā “Kultūras ministrijas ierosinātā Rīgas koncertzāles būvniecības vieta Elizabetes ielā 2.” 2020. gada 30.jūnijā

“Any city gets what it admires, will pay for, and, ultimately, deserves. Even when we had Penn Station, we couldn’t afford to keep it clean. We want and deserve tin-can architecture and tinhorn culture. And we will probably not be judged by the monuments we built, but by those we have destroyed.“

/Lewis Mumford, 1963 © Kathmandu & Beyond

1965

1994

Neesot vienotam vērtējumam par pēckara modernisma arhitektūras nozīmi Latvijas arhitektūras mantojuma kontekstā, mēs turpinām būves zaudēt, tās dažādos veidos “absorbējot“ pārbūvējot un nojaucot. Šādā veidā turpinot, mēs nākamajām paaudzēt atņemsim iespēju redzēt un izvērtēt pēckara laika posmā projektēto un būvēto.

1968

1969

2008

2005

Līdz 2020. gada jūnijas spēkā esošajā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības plānā ēka Elizabetes ielā 2 atzīmēta kā kultūrvēsturiski vērtīga ēka. Tai nekas nedraudēja. Kas licis NKMP tik pēkšņi mainīt savu nostāju?

Ir nepieciešama atsevišķa inspekcija vai nodaļa NKMP sastāvā, kas nodarbotos tieši ar pēckara modernisma arhitektūras apzināšanu un saglabāšanu.

Jāņa Vilciņa, Alfona Ūdra, Antona Staņislavska un Gunāra Asara projektētā ēka Elizabetes ielā 2 ir tiešs tilts uz septiņdesmitajiem. Forma, Būvapjomi, konstruktīvie risinājumi, kas viennozīmīgi ietekmējušies no slavenās UNESCO mītnes Parīzē, ir adaptēti Rīgas mērogam un savā modernisma atturībā konstrastē ar bagātīgi dekorēto eklektisma apbūvi ielas otrā pusē.

UNESCO sekretariāta ēka Parīzē, 1958, M. Breijers, P. Luidži, B. Zērfuss

Eiropas Centrs, 1969, L. de Vestels, tieši ietekmējies no UNESCO ēkas Parīzē

Ofisu ēka Oslo, E. Viksjo, Eiropas mēroga arhietkūras piemineklis

Administratīvā ēka Bukarestē, 1968, vietējas nozīmes arhietkūras piemineklis

Administratīvā ēka Rīgā, 1974, kultūrvēsturiski nevērtīga ēka?

Elizabetes ielas 2 ēkas atrašanās parkā nav traucējusi UNESCO statusa piešķiršanu bulvāru lokam. E2 ir organisks un parka apbūvei piemērots pretstats regulārajam ielu tīklam Klusajā centrā, kontekstam atbilstošs ir arī ēkas trīsstaru plāns.

Neskaitot maznozīmīgu iejaukšanos, ēka saglabājusi savu sākotnējo substanci un detaļu kvalitāti, tajā ir daudz interesantu arhitektūras ideju, prasmīgi apjomu savienošanas piemēri un kvalitatīva apdare.

E2 var aizstāvēt un izglābt, tāpat kā 2006. gadā tika aizstāvēta Zemkopības ministrijas ēka.

Oslo organizējas sava modernisma pieminekļa glābšanai.

NRJA un draugi ir lūguši administratīvo ēku Elizabetes ielā 2 iekļaut kultūras pieminekļu sarakstā. Šī NKMP ir iespeja rādīt priekšzīmi, uzņemoties atbildību un nosakot pieminekļa statusu savā īpašumā esošam arhitektūras piemineklim.

95 Nacionālās arhitektūras padomes sēde 2020. gada 25.maijā plkst.12:30 – 14:20. sēde notika Zoom tiešsaistē. 1.Kultūras ministra Naura Puntuļa ievads un viedokļu apmaiņa par nacionālo koncertzāli Rīgā (N.Puntulis, debates).

97 Piedalījās: Nauris Puntulis, Dace Vilsone, Gatis Didrihsons, Gunta Grikmane, Māra Ābele, Ilma Valdmane, Ieva Zībārte, Andris Kronbergs, Jānis Dripe, Juris Poga, Juris Dambis, Indra Purs, Gvido Princis, Daiga Dzedone, Nellija Dziedātāja, Lita Kokale, Inga Vasiļjeva, Dzintra Purviņa. Vadīja: Jānis Dripe un Gatis Didrihsons. Kopsavilkums – padomes ekspertu viedokļi par nacionālo koncertzāli . N.Puntulis īsi raksturo situācijas attīstību nacionālās koncertzāles jautājumā. Uzsver, ka tuvākajos gados neredz valstī iespēju atgriezties pie ambiciozā koncertzāles projekta uz AB dambja. Koncertzāles alternatīvai ir jābūt cienīgai, salīdzinājumā ar projektu uz AB dambja. Šobrīd ir panākts politisks atbalsts koncertzāles projekta turpmākai virzībai. Ministrs informē par jaunu lokācijas vietu nacionālās koncertzāles būvniecībai – proti, VAS VNĪ piederošo ēku Elizabetes ielā 2, ( Pasaules Tirdzniecības centrs, savulaik bijusī Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka). Ministrs kā galvenos argumentus min šādus ekonomiskos apsvērumus - ēkas Elizabetes ielā 2 ēkas apsaimniekošanas izmaksas atbilstoši ugunsdrošības un energoefektivitātes prasībās ir 30 miljoni euro gadā, savukārt ēkas demontāžas izmaksas varētu būt orientējoši 2,5 -3 miljoni euro. Šobrīd ir izdevies rezervēt finansējumu ēkas demontāžai un jauna projekta izstrādei – iespējamie 7- 8 miljoni euro, kas valdībā varētu tikt piešķirti ēkas demontāžai, priekšizpētei, starptautiskam arhitektūras konkursam un koncertzāles projektēšanas darbiem. Ministrs informē par šī brīža situāciju – pieprasījumu kultūras nozares atbalstam – 32 miljoniem euro, kur daļa summas tiks novirzīta valsts kapitālsabiedrībām un valsts iestādēm, tostarp, daļa arī koncertzāles projektam. Ministrs paredz sabiedrības viedokļu polarizāciju koncertzāles jautājumā.

J.Dambis. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šo ēku noteikti izvērtēs, un tikai tad varēsim sniegt savu atbildi. Jāapzinās, ka šo ēku būvēja, ignorējot vēsturiskā plānojuma struktūru un parku. Tā bija sava laikmeta zīme – būvēt, nerēķinoties ar kultūrvēsturiskām vērtībām. Līdz ar to ēkas pastāvēšana jau ir zināmā pretrunā ar telpiskas vides kvalitatīvu attīstību. Raugoties uz Rīgas parku un dārzu attīstību, jāspēj panākt, lai zaļajā telpā izvietotie

sabiedriskie objekti būtu ar lielu nozīmi un pievienoto vērtību sabiedrībai. Uzmanīgi un atbildīgi jāvērtē pilsētbūvniecības situācija kopumā un šādas būves pastāvēšana ilgtermiņā. Daudzas padomju laikā uzbūvētās ēkas nemaz nevar pastāvēt, tajās ir nepieciešamas pārvērtības. Arī šai ēkai raksturīgas tās problēmas, kas citām padomju laika būvēm. G.Princis. Viedokļu un argumentu dažādība ir vērtība, ar ko varam lepoties. Analizējot koncertzāļu atrašanās vietas, līdz šim vienojošais ir bijis tas, ka mēs no dažādiem skatupunktiem un pozīcijām esam diskutējuši par konkrētā objekta pienesumu pilsētas revitalizācijai, kā objekts varētu dot lielāku impulsu vietas un apkaimes attīstībai. Distancējoties tikai no ēkas funkcionālā un arhitektoniskā risinājuma, jāredz arī plašāks tās pienesums sabiedrībai. Dažādās diskusijās un analīzēs, esam sprieduši, kā objekts konkrētajā vietā varētu piesaistīt papildu līdzekļus pilsētai, kā veidotos sinerģija ar privātiem objektiem, kā sabiedrība varētu mainīt savu ikdienas režīmu un gaitas, ja tajā vietā atrastos koncertzāle, esam domājuši par ēkas novietni kontekstā ar transporta virzieniem. Esam domājuši, kādas varētu būt pilsētas intereses šajā objektā, piemēram, kādas apkaimes vajadzības un sabiedrisko nevalstisko organizāciju idejas varētu būt līdzās pārstāvētas tajā, ko mēs iztēlojamies kā jauno kultūras pūzni. Tās ir galvenās idejas, kas dod motivāciju dažādām sabiedrības grupām spriest un iesaistīties diskusijā. No otras puses, šis primāri ir finanšu projekts. Kad valsts līmenī un arī plašākā sadarbībā ar pilsētu būs redzams kopējais projektam rezervējamo finanšu ietvars, kā šo projektu īstenot, tad arī tiks pieņemti pareizie lēmumi. Pirmajā tuvinājumā, domājot par konkrēto izvēlēto vietu Elizabetes ielā 2, tā mazāk reflektē ar revitalizācijas ideju. Mēs runājam par vienu ēku, kas savā laikā ir šķietami neiederīgi un ar ignoranci izveidota, tomēr tai piemīt zināma pašvērtība. Šeit noteikti būs vajadzīga diskusija. Netālu atrodas Kongresu nams, un jāņem vērā līdzšinējā sliktā pieredze ar pazemes stāvvietu būvniecību. Daļai sabiedrības noteikti interesēs, kā jaunais objekts ietekmes daļu parka teritorijas. Ir arhitektoniski izaicinājumi, kā šis objekts iederēsies vēsturiski kanoniskā pilsētbūvnieciskā situācijā. Un arī, līdzšinējā pieredze liecina, ja sadarbība starp valsti un pašvaldību ir bijusi veiksmīga, arī realizētie objekti ir veiksmīgi, piemēram, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

99 G.Didrihsons.Man ir prieks, ka jautājums par koncertzāli ir dienaskārtībā, jo jau sen esam mums pašiem parādā šo būvi. Man vieta liekas cienīga, koncertzāle šeit varētu labi ierakstīties pilsētas audumā, ja norobežojamies no tā, ka šeit ir Pasaules tirdzniecības centra ēka. Galvenās ieinteresētās puses( stakeholder) ir valsts un pašvaldība, kur būtu meklējama savstarpējā sadarbība. Savulaik analizējot koncertzāli uz AB dambja, koncertzāles izmaksas tika lēstas ap 60 miljoniem, ņemot vērā Katovices koncertzāles piemēru. Viens no svarīgiem jautājumiem ir par apbūvējamo teritoriju, vai tehniski pietiek vietas, lai izvietotu visas koncertzāles funkcijas. Noteikti no sabiedrības puses sekos būtiski jautājumi - vai nav citas alternatīvas vietas, lai tagad nojauktu šo ēku? Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes viedoklis ir ļoti svarīgs.

J. Dripe. Šobrīd tiek runāts tikai par koncertzāles funkciju ēkā no 13 000 līdz 15 000 kvadrātmetriem (orientējoši 4 000 euro kvadrātmetrā). Kultūras ministrija ir lūgusi tehniski izvērtēt vietu arhitektu birojam ( SIA “A+ Sh”), pirmie secinājumi – tehniski koncertzāle varētu šeit izvietoties.

J.Poga. Bijusī Kompartijas ēka vai Pasaules tirdzniecības centrs ir viens no modernisma paraugiem Rīgā. Līdz šim ar mantojuma saglabāšanu īsti labi neveicās, esam zaudējuši Jūras pērli, pusaizmirsta ir Sēnīte, pārbūvēta Klidziņa. Šobrīd vairāk ir politisks fons priekšplānā, bet arhitektūra kļūst sekundāra. Manuprāt, tā vieta koncertzāles apjomam ir par mazu. Varam plānot apjomu, kas aiziet līdz Elizabetes ielas sarkanajai līnijai , un iegūsim tādu pašu apbūves situāciju kā Operā, kur tā atduras pret Aspazijas bulvāri. Fasāde pret fasādi - un parka iespējas pazūd. Bijušā Politiskās izglītības nama (tagad Kongresu nama ) pārbūve par koncertzāli būtu jēgpilnāka, jo piemēram, autostāvvietām vieta jau tur jau atrodas.

N.Puntulis. Atgādināšu tikai to, ka šobrīd ēkas kvadratūra ir 20 000

kvadrātmetru, 1, 7 h zemes kopējā platība. Manuprāt, ambiciozs projekts, jums arhitekti - , kā šajā vietā iekļaut skaistu, funkcionālu un mūsdienīgu koncertzāli. Par Kongresa nama pārbūvi šobrīd jau tiek izsludināts iepirkums par ēkas pārbūvi par 8 miljoniem. Ja pēc tam mēs atkal lemsim par koncertzāles pārbūvi, tad tie 8 miljoni būs izmesti zemē. Es varu iztēloties parka vienā pusē koncertzāli akadēmiskajai mūzikai un otrā pusē - apskaņotai mūzikai. Runājot par mantojumu, jāizvērtē, vai mums jāsaglabā pilnīgi viss, vai tomēr varam izvērtēt un saglabāt spilgtāko tā daļu.

J. Dripe. Atsaucoties uz ministra piezīmi par Kongresu namu, tiešām ir daudz laika tam tērēts, un šobrīd ir gatavs projekts Kongresu nama modernizācijai ar labu apskaņotu koncertzāli. Jāpiebilst, ka Kongresu nama ēka ir SIA Rīgas nami kapitālā, līdz ar to arī juridiski to nav tik vienkārši nodot. Koncertzālei būs mājvieta LNSO ar noteiktu koncertu skaitu gadā, ko Kongresu nams pie esošās situācijas nevar garantēt.

I.Zībārte. Ja mēs ar šo ideju varam beidzot pielikt punktu koncertzāles sāgai, tad mums tas ir jādara. Manuprāt, novietne ir ģeniāla, un tā ideja man patīk. Biju dzirdējusi un daudz par to domājusi, neskatoties uz to, ka nāktos upurēt vienu no vislabāk saglabājies modernisma mantojuma darbiem. Līdz ar to ir jārēķinās ar visnegaidītākajām reakcijām no sabiedrības puses. Bet ir ierosinājums pie demontāžas budžeta atvēlēt līdzekļus, lai mēs varētu pienācīgi izpētīt arhitekta Jāņa Vilciņa mantojumu un atdot viņam cieņu, lai ēka netiek vienkārši nograuta. Piekrītu visiem iepriekšminētajiem viedokļiem. Jādomā, lai nezaudējam zaļo zonu, un, lai cilvēki ir ieguvēji. Ir labi, ja koncertzāle varētu atrasties vēsturiskajā centrā pie kanālmalas, jo pašlaik vairāk kā jelkad iepriekš Rīgas centra atdzīvināšana ir ļoti svarīga. Rīgas centrs mirst katastrofāli. Mēs dzīvojam degradētā vēsturiskā vidē.

N.Puntulis. Mums ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai šo procesu virzītu cienīgi, ar cieņu pret Vilciņa kungu un citiem šīs ēkas arhitektiem. Vēlos vēlreiz uzsvērt šīs vietas sasaisti ar tagadni un nākotni, jo blakus ēkai atrodas Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola un VNĪ piederošā ēka ( Kronvalda bulvāris 6),

101 kurai jau gadiem nevar atrast pielietojumu. Es saredzu tajā ekskluzīvu viesnīcu, kas atrastos blakus koncertzālei.

G. Didrihsons. Vēlos piebilst par ēkas lietojamību, esmu dzirdējis, ka Pasaules tirdzniecības centra ēka ir diezgan grūti lietojama – ekspluatācijā dārga. Blakus atrodas Kongresu nams, kas ir arī ir šī laika arhitektūras mantojums. Būtiskākais ir izsvērt šajā stadijā visus plusus un mīnusus. Mēs nerunājam par tāda veida koncertzāles projektu, kāda būtu uz AB dambja. Šī noteikti nebūs no ārpuses tik redzama, bet būs integrēta arhitektūra salīdzinājumā ar projektu uz AB dambja. Jādomā par arhitektūras ideju konkursu un savlaicīgu sabiedrības iesaisti. Jāņem vērā iepriekš pieļautās kļūdas, turklāt šobrīd sabiedrības aktivitāte ir ļoti augsta. Mēs labi zinām, kas notiek ar Marsa parku. M. Ābele. Visi iepriekšminētie pretargumenti un arī ēkas vērtība ir svarīgi. Ņemot vērā apstākli, ka pilsētai tiešām vajag koncertzāli, pirmo reizi šī ir novietne, kurai ir daudzi plusi, un kura ir vērtējama. Es gribētu izteikt atbalstu šai idejai. Iespējams, ka šai novietnei būs mazāka pretestība sabiedrībā.

J. Dripe. Ar ministru jau pārrunājām, ka šī varētu būt labā prakse ar divu pakāpju arhitektūras konkursu, kur pirmajā stadijā tiktu vērtētas tikai arhitektūras skices.

G. Grikmane. No savas puses es arī vēlējos izteikt atbalstu šai jaunajai novietnei, vienlaikus piekrītot visiem iepriekšminētajiem argumentiem. Piekrītu tam, ka koncertzāles ēka varētu nostāties uz sarkanās līnijas, piekrītu arī Ievas Zībārtes teiktajam. Pozitīvi ir tas, ka šajā vietā jau ir ēka, un ēka tiks aizvietota ar ēku. Tādējādi neļaujot spekulēt par to, ka zudīs zaļās teritorijas. Pozitīvs apstāklis ir blakus jau esošā infrastruktūra ar Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu un arī autostāvvietas pie Kongresu nama.

D. Dzedone. Es piekrītu gan Guntai, gan Ievai un tiem, kuri atbalsta šo novietni. Esmu bijusi iesaistīta koncertzāles jautājumos kopš 2006. gada, kad sākām nodarboties ar Ventspils koncertzāles projekta virzību un arī ar Jūras vārtu atjaunošanu. Tas bija līdzīgs gadījums, kad bija jāieliek jauna funkcija un jauna elpa, saglabājot padomju laika būvniecības objektu. Ja nacionālās koncertzāles koncepcija attīstās veiksmīgi, kur parka katrā pusē atrodas sava koncertzāle, tā veidojas par unikālu iespēju attīstīt milzīgu pilsētas teritoriju kā kultūras platformu. Tajā pašā laikā sadarbība ar sabiedrību ir ārkārtīgi sarežģīta. Uzskatu, ka alternatīva AB dambim tagad ir atrasta, un jāmēģina atrast pareizo ceļu, kā to īstenot.

Purs. Pārstāvot Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju, jāsaka paldies J.Dambim, kurš minēja, kā šī ir pilsētas zili zaļās infrastruktūras sastāvdaļa. Nākamā ES fondu plānošanas perioda tendence iezīmē Eiropas zaļo kursu, un tajā jāuzsver divi virzieni. Viens no šiem virzieniem iezīmē risku par pilsētas apbūves izplešanos. Tāpēc aicinātu izvērtēt jebkurus arhitektoniskus risinājumus, lai šī izplešanās notiktu pēc iespējas mazāka, un varbūt pat atrastu veidus, kā atgriezties šaurākā apjomā. Šajā vietā izceļas zili zaļā loka savienojums ar Daugavu, svarīgi stiprināt šīs saiknes. Mulsina jau sabiedriskajai apspriešanai izsludinātais Andrejostas turpmākās attīstības projekts, kas paredz aizklāt skatu uz Daugavu no mazākās jahtu ostas puses. Eiropas zaļais kurss varētu ienākt ar papildu finansējumu. Es aicinātu skatīties Ventspils piemēru ar koncertzāli un publisko ārtelpu. Eiropa kā vērtību izceļ publiskās vietas demokrātiju. Mums kā ainavu arhitektiem jāpapēta šī teritorija, lai tās vērtības vairotos, nevis zustu. Vēlreiz atgādināšu, ka Latvijas Ainavu arhitektūras balvas konkursā starptautiskā žūrija izcēla kā īpašu pilsētbūvniecisko kvalitāti tieši kanālmalu stādījumus visam Bulvāru lokam kopumā līdz pat Andrejostai. Žūriju to atzina kā lielu vērtību Eiropas mērogā. Tāpēc vēl jo vairāk ir jāmeklē risinājumi, lai stiprinātu šo vērtību – vēsturiskos kanālmalas stādījumus.

103 Poga. Aicinu vienā no nākamajām NAP sēdēm aktualizēt arhitektūras konkursu jautājumu. LAS ir veicis pētījumu šajā jautājumā, un Kultūras ministrija varētu palīdzēt diskusijā par būvniecības iepirkumiem.

A. Kronbergs. Esmu tā viedokļa aizstāvis, ka ļoti rūpīgi jāizvērtē tie daudzie argumenti, kas šodien tika minēti. Man šķiet svarīgi pārbaudīt un kliedēt bažas, ka koncertzāles apjoms varētu būt iespiests šajā vietā, vai piemēram zaļā zona tiks pārmērīgi masīvi “bloķēta”? Tas arī ir jāizvērtē kopumā. Šajā situācijā, iespējams, koncertzāle vairs nebūs brīvi stāvošs objekts, kas raksturīgs citām kanālmalas būvēm un šāda rakstura un izmēra publiskiem objektiem. Iespējams, ka būve pārāk “piespiedīsies” blakus esošajai apbūvei. Otrs jautājums. Nemaz nerunājot par principiāliem jautājumiem, kas aktuāli pasaules mērogā saistībā ar vides aizsardzību un tamlīdzīgi, ka esošu resursu iznīcināšana nevis pielāgošana tālākai izmantošanai nav šībrīža populārs princips, mēs tomēr esam maza tauta ar ne pārāk lielām resursu un finanšu iespējām, tāpēc rūpīgi ir jāizvērtē jebkura ideja par objektu nojaukšanu.

G. Didrihsons. Manuprāt, balstoties uz dažādajiem viedokļiem, būtu jāanalizē šīs novietnes iespējamība, pieļaujot arī tādu situāciju, ka ēkas apjoms nesēž šajā vietā, lai gan tiek gribēts pa katru cenu.

N. Puntulis pateicas visiem sēdes dalībniekiem par paustajiem viedokļiem.

Protokolēja:

/ Dz.Purviņa

105 Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Mazā Pils iela 19, Rīga, LV - 1050, tālr. 67229272, e-pasts pasts@ mantojums.lv, www.mantojums.lv Rīgā 11.06.2020. Nr. 0810.2/2714 uz 04.06.2020. iesniegumu Nr. 2-1/1048 reģ.05.06.2020. Nr. 04330/2020 Kultūras ministrijas valsts sekretārei Dacei Vilsonei pasts@km.gov.lv Par kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa novērtēšanu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2

107 Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Pārvalde) ir saņēmusi Kultūras ministrijas 04.06.2020 vēstuli Nr. 2-1/1048 par nekustamā īpašumā Elizabetes ielā 2, Rīgā, turpmāko pielietojumu. Ēkas statuss kultūras mantojuma aizsardzības sistēmā: ēka atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta Nr. 852 „Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā (daļa Nr. 2 – Bulvāru loks, atbilstoši 2004. gada 8. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 127 „Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi” (turpmāk Noteikumi Nr. 127) pielikumam Nr. 1) un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 7442) teritorijā. 2015. gadā pēc VNĪ iniciatīvas tika veikta ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšana, ar Pārvaldes 04.08.2015 lēmumu Nr. 04-7.1/1861 noteikts ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmenis – kultūrvēsturiski vērtīga ēka (novērtējums saskaņots ar Rīgas pilsētas būvvaldi). Toreiz ēkas izvērtējums nav bijis pilnīgs un nav bijusi ņemta vērā objekta tapšanas pretrunīgā situācija, kā arī ēkas tehniskais stāvoklis un izbūvētā veidola nemainīgas pastāvēšanas iespējas ilgtermiņā, kā arī ēkas pilnvērtīgas lietošanas radītā slodze uz parku. Ņemot vērā Kultūras ministrijas ieceri būvēt koncertzāli uz zemes gabala Rīgā, Elizabetes ielā 2, kas pēc būtības paredzētu esošās ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 2 nojaukšanu, Pārvalde, pamatojoties uz šo apstākli, ir uzsākusi ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 2 kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa atkārotu novērtēšanu atbilstoši Noteikumu Nr. 127 punktā Nr. 13 noteiktajam. Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā vēsturiskā apbūve, īpaši – viduslaiku, jūgendstila un koka apbūve, tās mērogs un raksturs ir īpaši saglabājamas un aizsargājamas vērtības. Tāpēc Pārvalde, saskaņojot ar Rīgas pilsētas būvvaldi (turpmāk – Būvvalde), nosaka ēku kultūrvēsturisko vērtību atbilstoši sešiem līmeņiem: unikāla, kultūrvēsturiski ļoti vērtīga, kultūrvēsturiski vērtīga, ēka ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību, ēka bez kultūrvēsturiskas vērtības vai vidi degradējoša ēka. Kultūrvēsturiskās vērtības līmeni ņem vērā, izskatot attīstības un ēku rekonstrukcijas projektus.

Lai pieņemtu galīgo lēmumu par kultūrvēsturiskās vērtības līmeni Ēkai, nepieciešams Pārvaldes ekspertu novērtējums (objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmeni nosaka tā pilsētbūvnieciskais konteksts, būvniecības laiks un arhitektoniski mākslinieciskā kvalitāte), kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojums. Informējam, ka apkopotais vidējais Pārvaldes ekspertu vērtējums – ēka ar nelielu kultūrvēsturisko vērtību – kā Pārvaldes priekšlikums nosūtīts saskaņošanai Rīgas pilsētas būvvaldei. Ekspertu identificētais kultūrvēsturiskās vērtības pamatojums: Rīgas centra apstādījumu sistēmā iebūvēta, 20. gs. septiņdesmito gadu modernisma stilā veidotā bijusī Komunistiskās partijas Centrālās komitejas septiņstāvu ēka (1974, arhitekti J. Vilciņš, A. Ūdris un G. Asaris). Ēka neatbilst Rīgas centra bulvāru ansambļa pilsētbūvnieciskajai struktūrai, deformē apstādījumu sistēmas telpisko integritāti un ir neiederīga vides kontekstā un mērogā. Tagad tajā atrodas pasaules tirdzniecības centrs, dažādi biroji, un pārstāvniecības. Ēku iebūvējot parkā, tika demonstrēta Padomju laika politiskās sistēma attieksme. Esošās ēkas attīstība biroju funkcijai nebūtu vēlama, jo šāds risinājums turpinātu Padomju laikā Rīgas pilsētas attīstībā pieļauto pilsētbūvniecības kļūdu. Ja ēka nolietojuma dēļ tiktu nojaukta, tad labākais risinājums būtu atjaunot parku, neko tās vietā nebūvējot. Vienīgais iemesls jaunas apbūves izvietošanai Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas vietā būtu visai sabiedrībai nozīmīga – simboliska kultūras būve, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt esošās apbūves vizuāli uztveramo apjomu. Attaisnojums jaunas būves izvietošanai būtu arī jaunradītā objekta īpašas arhitektūras kvalitātes ikoniska nozīme. Pārvalde norāda, ka Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkai piemīt sava laika, kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, bet tās tapšanas un izvietojuma dēļ, tā nav tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu. Tomēr, ja ēka tiktu nojaukta, tad pirms galīgā lēmuma pieņemšanas būtu jāveic tās detalizēta un precīza fiksācija, izmantojot mūsdienu digitālo

109 tehnoloģiju sniegtās iespējas. Pārvaldes sniegtais vērtējums nav galīgs, jo, ievērojot šādu jautājumu izvērtēšanas kārtību, nepieciešamas vēl papildus konsultācijas un saskaņojumi. Cieņā Pārvaldes vadītāja vietniece, Pārvaldības daļas vadītāja Kristīne Ābele (paraksts*) *Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

L. Pričina, 66164790 liga.pricina@mantojums.lv J. Zilgalvis, 67212565 janis.zilgalvis@mantojums.lv

111 Latvijas Republikas Kultūras ministrija Arhitektūras un pilsētplānošanas ekspertu darba grupas sēde 2020.gada 23.jūlijā, plkst.14.00 KM Lielajā zālē Protokols Nr.1

113 Sēdes darbu vada:

llze Purmale - Rīgas Attīstības Departamenta direktore, pilsētplānotāja

Nauris Puntulis – kultūras ministrs

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāvis: Juris Dambis – Dr.arch., NKMP direktors

Sēdē piedalās: Latvijas Arhitektu savienības deleģētie pārstāvji: Juris Poga - Latvijas Arhitektu savienības (LAS) prezidents, arhitektu biroja „Arhitekta J.Pogas birojs” vadītājs; Dagnija Smilga - arhitekte, arhitektu biroja „ĒTER” līdzdibinātāja; Gunta Grikmane - arhitektu biroja „Sarma un Norde” arhitekte; Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas deleģētā pārstāve: Indra Purs – ainaviste, Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas valdes locekle Nacionālās Arhitektūras padomes deleģētais pārstāvis: Gatis Didrihsons – arhitekts, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, arhitektu biroja „Didrihsons arhitekti” vadītājs Kultūras ministrijas aicināti pārstāvji un eksperti: Jānis Dripe - Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas „RISEBA” Arhitektūras un dizaina katedras vadītājs, Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas eksperts; Jānis Krastiņš – Dr. habil. arch., Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis; Jānis Aufmanis – arhitekts, „Rīgas Centra attīstības biedrība” pārstāvis Mūzikas jomas pārstāvis: Ints Dālderis – klarnetists, politiķis, finanšu ministra padomnieks un kultūras ministra padomnieks koncertzāles jautājumos VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VAS VNĪ)pārstāvis: Jānis Ivanovs Pigits – VNĪ Attīstības pārvaldes direktors Rīgas domes pārstāvji: Gvido Princis - Rīgas pilsētas arhitekts;

Kultūras ministrijas pārstāvji: Dace Vilsone – Kultūras ministrijas valsts sekretāre; Dzintra Purviņa – Kultūras ministrijas Radošo industriju nodaļas referente Sēdi protokolē : Elīna Kalnakārkle – Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas vecākā referente Sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi: Iepazīšanās, deleģējuma un ieņemamo amatu precizējums. Īsa informācija par KM iepriekšējām darbībām (vietu izvēle, konsultācijas un politiskie lēmumi) – KM valsts sekretāre Dace Vilsone un KM eksperts Jānis Dripe. Īsa informācija par mūzikas nozares redzējumu koncertzāles projekta attīstībai un iespējamo finansiālo ietvaru – Latvijas Republikas finanšu un kultūras ministru padomnieks Ints Dālderis. Informācija par arhitektu vidē notikušajām apspriedēm, konsultācijām un institucionāliem lēmumiem no 25.05. – 23.07.2020. – LAS prezidents Juris Poga un Nacionālās Arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons. Koncertzāles projekta kvalitatīvas plānošanas, arhitektūras procesa kritēriju un konkrēto darbību redzējums atbilstoši labas prakses un Davosas deklarācijas principiem: MK lēmumā pieteiktās vietas Kronvalda parkā (Elizabetes iela 2, Kronvalda bulvāris 6) padziļinātas analīzes nosacījumi no arhitektūras un pilsētvides kvalitātes kritērijiem; nepieciešamās izpētes un papildu informācija par ēkām Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6;

115

Citi jautājumi. Iepazīšanās, deleģējuma un ieņemamo amatu precizējums. Kultūras ministrs Nauris Puntulis atklāj Arhitektūras un pilsētplānošanas ekspertu darba grupas (turpmāk protokolā – DG) sēdi, aicinot DG locekļus uz sadarbību un vienošanos nacionālās akustiskās koncertzāles (turpmāk protokolā – Koncertzāle) projekta attīstības labā, izskatot jautājumus no “Kāpēc Jā?” viedokļa, jo “Kāpēc Nē?” gadījumā progress KZ projekta izaugsmē varētu izpalikt. N.Puntulis piekrīt, ka vēsturiskais 2020.gada 16.jūnija Ministru kabineta lēmums bijis straujš, bet ne nepārdomāts. Nenoliedzami ir nepieciešama diskusija par KZ projekta jautājumiem, tāpēc Kultūras ministrija (turpmāk protokolā – KM) uzņemas iniciatīvu un atbildību to risināt šajā DG. N.Puntulis izsaka gatavību uzņemties DG vadību, kā vietniekus piesaistot bijušos kultūras ministrus Jāni Dripi un Intu Dālderi. DG pieņemtais lēmums: Ņemot vērā objekta nozīmīgumu un pieņemto lēmumu īstenošanas svarīgumu, ir loģiski DG vadīt kultūras ministram. DG piekrita kultūras ministra priekšlikumam par viņa vietniekiem nozīmēt Intu Dālderi un Jāni Dripi.

D.Vilsone informē, ka visi veiktie pētījumi atrodami KM mājaslapā un aicina DG ar tiem iepazīties. DG diskutē par sava kopīgā darba galvenajiem mērķiem. DG pieņemtais lēmums: DG lēma, ka tās virsuzdevums ir izveidot labai praksei atbilstošu projekta attīstības „ceļa karti” (nosacījumus), kas ietvertu sekojošas sadaļas: pēctecības vārdā apzinātus institūciju un atsevišķu projektēšanas biroju vai personu veiktos pētījumus, koncepcijas, aplēses vai cita veida izstrādnes, kas veidotu pilnīgu konceptuālu un datu bāzi KZ projekta attīstībai. DG dalībnieki apzina un dara zināmu KM par šādiem materiāliem līdz 01.08.2020. Šī darba rezultāts ir vienota datu bāze ar digitālu pieeju (digitālas saites) visām projektā attīstībā iesaistītajām pusēm. pasūtītus jaunus pētījumus, izpētes vai izstrādnes, ka ļautu pieņemt pārdomātus lēmumus. DG jau identificēja nepieciešamību veikt ēku Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 arhitektoniski māksliniecisko izpēti. DG lēma, ka šie pētījumi un novērtējumi būtu jāveic ēkas īpašniekam (VAS VNĪ), kam VAS VNĪ pārstāvis piekrita. Tāpat DG noteica nepieciešamību veikt ēkas Elizabetes ielā 2 padziļinātu tehnisko novērtējumu no konstrukciju noturības viedokļa, lietoto materiālu tehniskajiem un ekoloģiskajiem aspektiem, inženierkomunikāciju stāvokļa, energoefektivitātes apsvērumiem, kā arī renovācijas un ekspluatācijas izdevumiem pie trīs iespējamiem scenārijiem. Pirmais – ēka tiek renovēta, siltināta un tml. pilnībā rēķinoties un saglabājot būves veidola un interjera autentiskumu. Otrais – tiek saglabātas tikai ekspertu noteiktas vērtīgas detaļas / fragmenti. Trešais – ēka tiek renovēta bez īpašiem nosacījumiem. (tik detalizēti DG sēdē netika lemts, te būtu vajadzīgi DG dalībnieku komentāri formulējumam!)

Īsa informācija par KM iepriekšējām darbībām (vietu izvēle, konsultācijas un politiskie lēmumi) – KM valsts sekretāre Dace Vilsone un KM eksperts Jānis Dripe. D.Vilsone iepazīstina DG ar KM iepriekš veiktajām darbībām KZ novietņu vietu meklējumos un valdības pieņemtajiem lēmumiem par tām, kā arī nākamajiem veicamajiem soļiem KZ projekta attīstībā. J.Dripe atzīst, ka visos veiktajos KZ pētījumos var, iespējams, atrast nepilnības un viens no šīs DG uzdevumiem būtu tās risināt.

Īsa informācija par mūzikas nozares redzējumu koncertzāles projekta attīstībai un iespējamo finansiālo ietvaru – Latvijas Republikas finanšu un kultūras ministru padomnieks Ints Dālderis. I.Dālderis iepazīstina DG ar mūzikas nozares vienprātīgo atbalstu KZ projektam Elizabetes ielā 2, kā arī raksturo profesionālās akadēmiskās mūzikas finansiālās darbības aspektus un iespējamo auditoriju, kā arī apliecina esošās KZ projekta programmas pamatprasības. I.Dālderis izsaka cerību, ka 2 gadu laikā KZ projekts varētu attīstīties

nepieciešamās darbības Koncertzāles programmas precizēšanai, tās izvērtēšanai no resursu taupības un ilgtspējas aspektiem. Koncertzāles būvniecības iespēju profesionālas novērtēšanas/analīzes forums vai plenērs - feasibility study (laiks, dalībnieki, organizatori, uzdevums). Starptautiska konkursa organizācija (principi, laiks, organizatori, programma – uzdevums, izejas datu bāze).

117 jau līdz būvniecības līguma stadijai, kā arī to, ka finansējums varētu tikt plānots no valsts budžeta, kopīgi strādājot ar Finanšu ministriju. Rīgas pašvaldība būtu vēlams partneris. Informācija par arhitektu vidē notikušajām apspriedēm, konsultācijām un institucionāliem lēmumiem no 25.05. – 23.07.2020. – LAS prezidents Juris Poga un Nacionālās Arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons. J.Poga dara zināmas Latvijas Arhitektu savienības organizētās tikšanās par KZ jautājumiem un pieņemtos lēmumus. G.Didrihsons informē, ka Latvijas Arhitektūras padome atbalsta DG izveidi un izsaka savu viedokli par veicamajiem uzdevumiem, uzsverot, cik būtiski skatīt KZ projektu un tā programmu, ne tikai no jau iepriekš izveidotajiem pieņēmumiem, bet arī atbilstoši šodienas un nākotnes perspektīvām. N.Puntulis apliecina, ka detalizēta pamatprogramma KM ir jau sagatavota, bet piekrīt, ka iespējams to mainīt, paplašinot telpu programmu, ņemot vērā jaunas idejas, piemēram, par mūzikas instrumentu muzeja ekspozīciju, kā arī izmantot iespēju ar cieņu iemūžināt Maestro Marisa Jansona piemiņu. DG pieņemtais lēmums: Pārdomāta un sabiedrības akceptēta KZ projekta programma ir svarīga procesa sadaļa. Tādēļ DG nākamajā sēdē uzklausīs ziņojumu par KM priekšlikumu KZ telpu saturam un telpiskajiem parametriem (ziņos KM VS D. Vilsone un ministru padomnieks I. Dālderis), nolūkā iegūt izsvērtu, resursus taupošu, plašai dažādu paaudžu publikai atvērtu un ilgtspējīgu KZ kompleksu. Koncertzāles projekta kvalitatīvas plānošanas, arhitektūras procesa kritēriju un konkrēto darbību redzējums atbilstoši labas prakses un Davosas deklarācijas principiem: MK lēmumā pieteiktās vietas Kronvalda parkā (Elizabetes iela 2, Kronvalda bulvāris 6) padziļinātas analīzes nosacījumi no arhitektūras un pilsētvides kvalitātes kritērijiem; nepieciešamās izpētes un papildu informācija par ēkām Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6; nepieciešamās darbības Koncertzāles programmas precizēšanai, tās izvērtēšanai no resursu taupības un ilgtspējas aspektiem. DG pārstāvji diskutē par pareizu procesa virzību, ieskaitot skaidru vēstījumu sabiedrībai. Kā nepieciešamu min izejas datu bāzi; arī pilsētvides sociālo aspektu analīzi, specifiskoss parka veidošanas

nosacījumus un plašākas zaļumu sistēmas veidošanas aspektus, saikni ar blakus teritorijām, akcentējot izeju uz Daugavu. DG pieņemtais lēmums: Jāveic potenciālo novietņu vērtējums pēc šādiem kritērijiem: 1) zemes gabala piederība, 2) novietne attiecībā pret Rīgas centru, 3) plānojuma dokumentācijas esamība, 4) arhitektoniskās izpausmes potenciāls, 5) pieejamība un sabiedriskais transports, 6) publiskās ārtelpas kvalitātes potenciāls, 7) inženiertīklu nodrošinājums, 8) apkārtnes daudzfunkcionalitāte, 9) teritorijas (novietnes) apgrūtinājumi, 10) nepieciešamie priekšdarbi, to izmaksas, 11) ēkas būvniecības provizoriskās izmaksas konkrētajā lokācijā, 12) zemesgabala iegādes/atbrīvošanas izmaksas, 13) apkārtējās infrastruktūras/nepieciešamo komunikāciju (ārējo inženiertīklu u.c.) izveides izmaksas, 14) ēkas uzturēšanas izmaksas prognozējamā dzīves cikla ietvaros, 15) laiks līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, 16) konkrētās vietas potenciāls, vērtējot no akadēmiskās mūzikas mārketinga viedokļa, 17) nepieciešamās papildus subsīdijas, kas saistītas ar jaunas koncertvietas mārketingu, 18) Ņemt vērā arī arhitektu biroja „A+Sh” 2020.gada jūnijā veikto teritorijas Elizabetes ielā 2 priekšizpēti un veikt šīs novietnes pilnīgu analīzi, piedāvājot papildu vērtēšanas kritērijus. (DG pārstāvji ir aicināti definēt un precīzāk formulēt papildus kritērijus!) DG lēma, ka šī padziļinātā novietnes analīze ir būtiska „ceļa kartes” komponente. Koncertzāles būvniecības iespēju profesionālas novērtēšanas/analīzes forums vai plenērs - feasibility study (laiks, dalībnieki, organizatori, uzdevums). DG diskutē par labāko arhitekta plenēra variantu un tā mērķi – vai iesaistot tikai arhitektu skolas, vai piesaistot arī jau plašāk pazīstamus arhitektus. J.Krastiņš uzsver, ka plenērs nepieciešams arī, lai informētu

119 sabiedrību – ir vai nav iespējama KZ izvēlētajā vietā. DG pieņemtais lēmums: Viens no instrumentiem labākai izpratnei par novietnes telpiskajām iespējām ir arhitektu plenērs. Piedāvājums ir rīkot Baltijas valstu arhitektūras skolu plenēru, kurā studenti piedalās kopā ar profesūru (orientējošais laiks – septembra beigas). Visas iepriekš minētās darbības ir uzskatāmas par iespējamības studijām (feasibility study), kas ir neatņemama daļa no pareizas procesa virzības un pilnvērtīga izejas materiāla plānotajam starptautiskam arhitektūras konkursam. Starptautiska konkursa organizācija (principi, laiks, organizatori, programma – uzdevums, izejas datu bāze). DG dalībnieki informē kolēģus par aktuālo situāciju starptautisko arhitektūras konkursu praksē, izceļot labākos piemērus, kā arī minot līdzšinējos šķēršļus Latvijā organizēto konkursu gaitā. Vēlreiz tiek apspriests izejas datu bāzei nepieciešamais. DG pieņemtais lēmums: Šāds konkurss būtu organizējams, izanalizējot labākos pēdējo gadu līdzīga rakstura starptautisko konkursu piemērus. Konkursu būtu vēlams organizēt divās kārtās un jau sākotnējā stadijā iesaistot IUB, tādējādi novēršot iespējamos interešu konfliktus un nepamatotus dalības ierobežojumus. Citi jautājumi DG diskutē par turpmāk veicamajiem soļiem, atbildību un iespējamo darba laika grafiku. N.Puntulis aicina novērtēt un izmantot valdības doto iespēju KZ projektam, citējot iepriekšējo kultūras ministri Daci Melbārdi: “Ne visi apzinās, ka politiskajā realitātē politiskie logi atveras reti…” DG pieņemtais lēmums: Procesa dinamiskas virzības nolūkā nākamo DG sēdi rīkot augusta pirmajā dekādē, datumu saskaņojot elektroniski. Sēde tiek slēgta plkst. 16:00. Arhitektūras un pilsētplānošanas ekspertu darba grupas vadītājs:

N.Puntulis

Protokolēja:

E.Kalnakārkle

121 Modernās arhitektūras liecības pilsētvidē: sabiedriskā ēka Rīgā, Elizabetes ielā 2 Mārtiņš Mintaurs, Dr. hist. Ziņojums pirms Arhitektūras un pilsētplānošanas ekspertu darba grupas 2. sēdes 2020.gada 13.augustā

123 Ziņojuma tēzes Mērķis: iezīmēt ēkas Elizabetes ielā 2 specifisko nozīmi no pilsētbūvniecības vēstures viedokļa, akcentējot tās lomu modernās arhitektūras mantojuma saglabāšanā Rīgā.

1) Arhitektūras mantojuma aizsardzības starptautiski atzītie pamatprincipi prasa ievērot un saglabāt šī mantojuma daudzveidību. Modernās arhitektūras objekti ir daļa no pilsētbūvniecības mantojuma, to saglabāšana ir nozīmīga gan apbūves ansambļu, gan atsevišķu izcilu ēku formātā. Modernās arhitektūras kultūrslānis pilsētvidē ir būtiska urbānisma vēstures liecība, un Rīgas centra apbūves daudzveidība, kas ir šīs UNESCO mantojuma vietas unikalitātes pamatā, nav iedomājama bez 20. gadsimta arhitektūras klātbūtnes. Mūsdienās vairums 1960.–1980. gados projektēto un celto modernisma ēku Rīgā ir piedzīvojušas strukturālas un estētiskas izmaiņas, kas saistītas ar to funkcijas maiņu vai pielāgošanu jaunām prasībām. Sabiedriskā ēka Elizabetes ielā 2 (bij. LKP CK mītne un Pasaules tirdzniecības centrs) ir unikāls modernās arhitektūras objekts, kam joprojām piemīt augsta autentiskuma pakāpe. Uz šīs ēkas nozīmi modernās arhitektūras kontekstā jau ir norādīts DOCOMOMO Latvijas nodaļas atklātajā vēstulē Latvijas Republikas Ministru kabinetam un Kultūras ministrijai (17.06.2020., sk.: https://www. rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu- arhitekturasfakultates-macibspeki-docomomo-biedri-aicina-iesaistit-sabiedribubijusas- kompartijas-ck-ekas-liktena-lemsana). Tādēļ ir atbalstāmi vairākkārt izteiktie ierosinājumi saglabāt šo ēku kā relatīvi neskartu, izcilu 1970. gadu modernās arhitektūras piemēru, izvietojot tajā muzeju vai citu kultūrizglītojoša rakstura institūciju. Mēģinājumi dēmonizēt moderno arhitektūru, uzsverot tikai konkrētās ēkas funkciju padomju okupācijas laikā, ir populistiski un neatbilst starptautiskajai kultūras mantojuma aizsardzības praksei.

2) Ēkas Elizabetes ielā 2 novietojums Kronvalda parkā liek apšaubīt tās radikālas rekonstrukcijas vai pat nojaukšanas lietderību, līdztekus iepriekš minētajam ievērojot arī šādas rīcības potenciāli graujošo ietekmi uz apkārtējo vidi. Pēc agrāk īstenotās Kongresu nama rekonstrukcijas un jaunas ēkas uzcelšanas bij. kafejnīcas “Ainava” vietā nams Elizabetes ielā 2 ir vienīgais sava laika modernās arhitektūras objekts šajā teritorijā. Atšķirībāno netālās Zemkopības ministrijas augstceltnes, kas iemieso vēsturiskās apbūves un modernās arhitektūras kontrasta ideju, nams Elizabetes ielā 2 spilgti apliecina daudz retāk sastopamo un tāpēc nenovērtēto modernās arhitektūras kontekstuālisma potenciālu: spēju iekļauties vēsturiskās pilsētvides apbūves mērogā un ainavā, vienlaikus saglabājot unikālu, savu laikmetu raksturojošu arhitektūras un dizaina kvalitāti. 3) Paliek atklāts jautājums par sabiedriskās ēkas Elizabetes ielā 2 turpmākās izmantošanas iespējām, kā diskusijas izejas punktu pieņemot nepieciešamību saglabāt šo unikālo modernisma pilsētbūvniecības objektu iespējami pilnvērtīgā, ēkas struktūru un vizuālo tēlo respektējošā veidā. 06.08.2020. Mārtiņš Mintaurs Martins.Mintaurs@lu.lv mob. tel. 26180814

125 Kaspara Vanaga viedoklis par koncertzāli Ziņojums pirms Arhitektūras un pilsētplānošanas ekspertu darba grupas 2. sēdes 2020.gada 13.augustā

127 1. Iecere jaunai kultūras institūcijas ēkai sākas ar satura veidošanas politiku. Teikt, ka tā būs mājvieta orķestrim un akustisks piedzīvojums klausītājam, nenozīmē, ka viss tālāk izrietošais – darbības koncepcija, publisko un izglītības programmu veidošanas stratēģija, plānotās partnerības formas kopražojumiem, ierakstu produkti tīmekļa auditorijai – ir pašsaprotams dotais lielums. Atšķirīgām darbības pieejām nepieciešamas atšķirīgas ēkas. Lai teiktu, ka ēka ievietosies E2, pirmkārt, ir jābūt skaidrībai, ko ir iecerēts savietot ēkā. Ja runa ir par to pašu koncertzāles koncepciju, uz kuras pamata tika rīkots 2006. gada skiču konkurss, tad 15 gadi strauji mainīgajā mūsdienu pasaulē nozīmē notecējušu lietošanas termiņu. Pirms spriest par būvniecībai piemērotāko vietu un jaunu skiču konkursu, es mudinātu pārskatīt pašu koncertzāles koncepciju. 2. Valstīs ar pieticīgiem finanšu resursiem kultūras institūciju ēkām jāparedz zināma multifunkcionalitāte, kas nodrošinātu pēc iespējas lielāku sociālo iesaisti. Diez vai mēs varēsim atļauties atsevišķu ēku jaunai mūzikas skolai vai izglītības centram, labi aprīkotai skaņu laboratorijai vai co-working tipa ierakstu studijai vai mēģinājumu zālēm. Tādēļ es rosinātu šauri specifiskas darbības vietā būvei paredzēt, ja ne starpdisciplinārāku, tad noteikti izvērstāku funkcionālo pielietojumu. 3. Izmaksas! Vai ir izdarīti kaut aptuveni aprēķini, cik izmaksās koncertzāles ikdienas darbība: mūzikas pasaulē konkurētspējīgs atalgojums un sociālās garantijas pašmāju mūziķiem, regulāra viesmākslinieku līdzdalība, sociālās iekļautības principos balstītas publiskās programmas, izglītības darbs kā ar skolēniem, tā ar senioriem, spēcīga producentu komanda, starptautiski izvērsts mārketings un komunikācijas aktivitātes? Tikai zinot pieejamos finanšu resursus, iespējams plānot to sadalījumu starp atsevišķām koncertzāles aktivitāšu jomām, un šim sadalījumam tad secīgi jāatspoguļojas arī ēkas plānojumā. Pagaidām izskatās, ka rati tiek jūgti zirgam pa priekšu. 4. Kultūras institūciju ēkām ir neizsmeļams potenciāls dot pozitīvu ietekmi uz pilsētvides sociālo audumu – stiprināt to vai ārdīt. Rīga nav no veiksmīgākajiem piemēriem, ja runājam par vienmērīgi izkliedētu kultūras pakalpojumu pieejamības infrastruktūru.

Būtu aplami neizmantot koncertzāles būvniecību, lai mazinātu sociālos kontrastus starp pilsētas centru, vēsturiskajām apkaimēm un padomju guļamrajoniem. Kultūras ministrijai diez vai ir nepieciešamā kompetence, deleģējums un dati, lai spētu izmantot koncertzāles projektu kā efektīvu pilsētplānošanas sociālo rīku. Lēmuma pieņemšanā par atbilstošāko lokāciju jāpiedalās daudz plašākam speciālistu lokam – sociologiem, kultūras antropologiem, pilsētplānotājiem, vietrades speciālistiem, apkaimju biedrībām, bet, pirmkārt, Rīgas pilsētai kā kopprojekta partnerim. Kultūras ministrijai koncertzāles projekta ietvaros jāmanās žonglēt ar vairākām bumbiņām reizē, jo tās kompetencē ir ne tikai atsevišķas kultūras nozares, tostarp mūzika, bet arī sabiedrības integrācijas politika.

129 Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Mazā Pils iela 19, Rīga, LV - 1050, tālr. 67229272, e-pasts pasts@ mantojums.lv, www.mantojums.lv 03.08.2020. Nr. 08-09.2/3489 Uz 30.06.2020. iesniegumu b/n Reģ. 02.07.2020. Nr. 04944/2020 U.Lukševicam uldis@nrja.lv

131 Informācijai: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālajai nodaļai Par objekta iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (turpmāk – Pārvalde), informē, ka ir saņēmusi U. Lukševica iesniegumu – iekļaut ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2 (būves kadastra apzīmējums – 0100 010 0042 001), turpmāk – Objekts, Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (turpmāk – Pieminekļu saraksts). Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisija (turpmāk – Komisija) vērtēja jautājumu par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā 2020. gada 31. jūlija sēdē. Komisija, iepazīstoties ar iesniegumu un tam pievienotajiem materiāliem, secināja – iesniegtā dokumentācija nav sagatavota atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 „Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr. 473) 2. punktā noteiktajam un Pārvaldei nepieciešams papildu laiks, lai apkopotu un pārbaudītu par Objektu pieejamo vēsturisko informāciju, veiktu salīdzinājumu ar citiem šādas tipoloģiskās grupas objektiem, izvērtētu objekta praktiskās saglabāšanas iespējas ilgtermiņā un apsekotu to dabā. Pārvalde informē, ka Pārvaldes 2015. gada 4. augusta lēmums Nr. 04-7.1/1861, ar kuru noteikts Objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, joprojām ir spēkā esošs. Savukārt jautājums par atkārtotu Objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšanu, kas uzsākts ņemot vērā saņemto iesniegumu, atrodas izvērtēšanas stadijā, t.i., galīgais lēmums nav pieņemts un nav stājies spēkā. Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu, administratīvā akta izdošanas termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 2. novembrim. Cieņā Pārvaldes vadītāja vietniece (paraksts*)

K. Ābele

133 Ulda Lukševica komentārs rakstam “Staipīgā koncertzāles ideja“ žurnālā “Apskats. Arhitektūra, Būvniecība, Dizains. Nr.2 “ 2020. gada Augusts

135 Kā demokrātiskas valsts pilsoņiem un arhitektiem mums šoreiz ir pienākums reaģēt uz krasi nepārdomāto lēmumu nojaukt nozīmīgu Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemēru - ēku Elizabetes ielā 2, to aizstājot ar Nacionālo koncertzāli. 1. 2015. gadā pēc VNĪ iniciatīvas veikta kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšana – ēka atzīta par kultūrvēsturiski vērtīgu. Tagad, pēc KM pasūtījuma, NKMP ar kolektīvu lēmumu samazinājusi ēkas kultūrvēsturiskās vērtības līmeni uz „ēka ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību”, kas dod iespēju neērto ēku nojaukt, rādot negatīvu piemēru kultūrvēsturiski vērtīgu ēku īpašniekiem un attīstītājiem. 2. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir fokusēta uz arhitektūru, kas radīta pirms 20.gs. Pēckara modernisma mantojuma apzināšanai un vērtēšanai, iespējams, jāveido jauna nodaļa ar ekspertiem, kas ciena vai vismaz neienīst šī laika arhitektūru. 3. 3. NKMP 11.06.2020. Nr. 08-10.2/2714 vēstulē Par kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa novērtēšanu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2 Ekspertu identificētie kultūrvēsturiskās vērtības pamatojumi ir ļoti diskutabli. 4. Lai saglabātu nākamajām paaudzēm šo nozīmīgo ēku, arhitektu grupa 02.07.2020. NKMP iesniedza lūgumu iekļaut kultūras pieminekļu sarakstā Administratīvo ēku (Elizabetes iela 2, Rīga) 1974, arhitekti Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris, Antons Staņislavskis, Gunārs Asaris, arhitektoniskās akustikas speciālists Alberts Vecsīlis. Nepieciešams pārskatīt „steidzamības kārtā” sagatavotos atzinumus par „ēkas nelielo kultūrvēsturisko vērtību”, kas sastādīti, lietojot pagājušā gadsimta sākuma arhitektūras vērtības noteikšanas kritērijus, jāveic padziļināta materiālu izpēte, jāsagatavot Arhitektoniski mākslinieciskā izpēti un jāatzīst ēka Elizabetes ielā 2 par iekļaujamu kultūras pieminekļu sarakstā, jo: • Ēka ir nozīmīgs Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemērs, kas raksturo padomju laikā strādājošo arhitektu spēju būt vienā līmenī ar arhitektūras tendencēm pasaulē, neskatoties uz noslēgto informatīvo telpu. • Neskaitot maznozīmīgu iejaukšanos, ēka saglabājusi savu sākotnēju substanci un detaļu kvalitāti, tajā ir daudz interesantu

arhitektūras ideju, prasmīgi apjomu savienošanas piemēri un kvalitatīva apdare. • Ēkas konstruktīvā sistēma – modernisma arhitektūrai raksturīgā dzelzsbetona karkasa konstrukcija, kolonu režģis, kas nodrošina brīvo plānojumu bez starpsienām, • Forma, būvapjomi, konstruktīvie risinājumi, kas viennozīmīgi ietekmējušies no Marcel Breuer UNESCO ēkas Parīzē, savā modernisma atturībā kontrastē ar bagātīgi dekorēto eklektisma apbūvi ielas otrā pusē. • Organisks un parka apbūvei piemērots kā pretstats regulārajam ielu tīklam Klusajā centrā ir ēkas trīsstaru plāns. • Ēkā esošā konferenču zāle ar Latvijas akustikas vecmeistara Alberta Vecsīļa radītajiem tumšā koka akustiskajiem paneļiem ir nozīmīga ēkas sastāvdaļa. Vecsīļa darbu sarakstā ir akustikas risinājumi Dzintaru vasaras koncertzālei, Dailes teātrim, Rīgas Domam, Lielajai Ģildei, Krievu drāmas teātrim un Kongresu namam. 5. NKMP arguments, ka ēka ir iecelta parkā, ir maldinošs, jo iepriekš šajā vietā atradās sporta laukums, nevis parks. Ēka šeit iesēdināta saudzīgi, nenocērtot nevienu koku. 6. Likvidējot nevajadzīgās palīgbūves un izmainot ēkas vēsturisko labiekārtojumu ap ēku, ir iespējams maksimāli iesaistīt ēku parka struktūrā padarot to ērti pieejamu un lietojamu pilsētniekiem. 7. Arhitektūras padomes sēdē izskanējušais NKMP arguments par to, ka vēsturiska ēka ir jānojauc, ja tās uzturēšana un atjaunošana ir dārga, ir absurds un kalpo kā ceļa karte bezatbildīgiem attīstītājiem un īpašniekiem, kam dota zaļā gaisma izpostīt arhitektūras mantojumu. 8. Ēka ir labā tehniskā stāvoklī, VNĪ atskaitēs tās nolietojums atzīmēts kā tikai 20%. 15.07.20. LAS diskusijā LBS pārstāvis A. Grasmanis atzīst, ka „ēkas konstrukcijas ir ekselentā stāvoklī.” 9. Kādam Elizabetes ielas 2 ēka var šķist kā komunisma rēgs, taču Komunistiskā partija bija vienīgais tā laika pasūtītājs ar līdzekļiem un iespējām realizēt kvalitatīvus būvniecības projektus, ko redzam arī šeit augstvērtīgos materiālos un pārdomātās detaļās. 10. Kā atbilde KM argumentam par Elizabetes ielas 2 ēku kā noslēgtu un sabiedrībai nepieejamu biroju ēku, NRJA 10.07.20. KM uzdāvināja vīziju par ēkas Elizabetes ielā 2 saglabāšanu

137 un Mūsdienu mākslas, arhitektūras un dizaina centra izvietošanu šajā ēkā, pierādot, ka tā var kļūt par nozīmīgu, sabiedrībai atvērtu punktu Rīgas kultūras kartē, nodrošinot sinerģiju starp 3 KM paspārnē esošām jomām – mākslu, arhitektūru un dizainu. Ēkas modernisma laika arhitektūra ideāli atbilst muzeja vajadzībām gan idejiski, gan strukturāli. 11. Šī ir tā reize, kad valsts un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde var rādīt priekšzīmi uzņemoties atbildību, nosakot pieminekļa statusu savā īpašumā esošam arhitektūras piemineklim un uzņemoties rūpes par to, pretējā gadījumā valsts un NKMP zaudē jebkādus argumentus, nosakot pieminekļa statusu privātajiem īpašumiem 12. Ja neveiksmīgas apstākļu sakritības rezultātā, konkurss par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2 tomēr tiktu plānots, nepieciešams konkursa nolikumā iekļaut punktu par obligātu esošās ēkas saglabāšanu un maksimāli autentisku atjaunošanu, piešķirot tai publisku funkciju un atverot to pret parku, 13. Plānotais arhitektūras konkurss par koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, paredzot iespēju konkursa gaitā arhitektiem pašiem izlemt – veidot koncertzāli kā piebūvi vai esošo ēku nojaukt būs formāls. Ja NKMP eksperti jau šobrīd uzskata, ka ēka ir neiederīga vides kontekstā un mērogā, neierakstās parka struktūrā, tad risinājums, kurā esošajai ēkai tiks pievienota koncertzāle un dubultots ēkas kopējais apjoms, netiks atzīts par labāko. Šāda Konkursa mērķis būs ēku nojaukt. 14. Ēkas nojaukšana Latviju Eiropas un pasaules kultūras kontekstā iezīmētu kā nemūsdienīgu, nesaimniecisku un tumsonīgu valsti, kas neprot sargāt savu mantojumu – pretstatā pasaules tendencēm, kas modernisma arhitektūru arvien vairāk novērtē, apzina un atkalizmanto. 15. Neesot vienotam vērtējumam par Latvijas pēckara modernisma arhitektūras nozīmi Latvijas arhitektūras mantojuma kontekstā, mēs turpināsim būves zaudēt, dažādā veidā tās „absorbējot” – pārbūvējot vai nojaucot. Tādā veidā un tempā turpinot, nākamajām paaudzēm mēs neatstāsim iespēju redzēt un izvērtēt pēckara laika posmā projektēto un būvēto.