THE
FILES SLEPENIE ARHĪVA FAILI
MAD Arhitektūras Telpas burtnīca Kuratori: arhitektu birojs NRJA
(Uldis Lukševics, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica, Elīna Lībiete, Zigmārs Jauja, Līga Jumburga, Inga Dubinska) Drukāts uz papīra, kas bija daļa no Latvijas ekspozīcijas UNWRITTEN 2014. gada Venēcijas arhitektūras biennālē
2020
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas atbilde 02.11.2020. Nr. 08-09.1/5290 uz 30.06.2020. iesniegumu b/n reģ. 02.07.2020. Nr. 04944/2020 Par objekta iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
Par objekta iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā
1. Iesniedzējs Uldis Lukševics, Zigmārs Jauja, Ieva Lāce – Lukševica, Artis Zvirgzdiņš, Inga Dubinska, Rita Zemdega, Rūta Grikmane, Reinis Liepiņš, Velta Holcmane, Judīte Skujiņa, Sandra Treija, Uģis Bratuškins, Pēteris Bajārs, Rūta Dobičina, Edgars Bērziņš, adrese: uldis@nrja.lv (turpmāk – Iesniedzēji).
2. Iesniedzēju prasījums Pārskatīt “steidzamības kārtā” sagatavotos atzinumus pat “ēkas nelielo kultūrvēsturisko vērtību”, kas sastādīti, lietojot pagājušā gadsimta sākuma arhitektūras vērtības noteikšanas kritērijus, veikt padziļinātu materiālu izpēti un atzīt ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2 (būves kadastra apzīmējums – 0100 010 0042 001), turpmāk – Objekts, par iekļaujamu kultūras pieminekļu sarakstā.
3. Iesniedzēju viedoklis un argumenti 3.1. Objekts ir nozīmīgs Latvijas pēckara modernisma arhitektūras piemērs, kas raksturo padomju laikā strādājošo spēju būt vienā līmenī ar arhitektūras tendencēm pasaulē, neskatoties uz noslēgto informatīvo telpu; 3.2. neskaitot maznozīmīgu iejaukšanos, Objekts ir saglabājis savu sākotnējo substanci un detaļu kvalitāti, tajā ir daudz interesantu arhitektūras ideju, prasmīgi apjomu savienošanas piemēri un kvalitatīva apdare; 3.3. forma, būvapjomi, konstruktīvie risinājumi, kas viennozīmīgi ietekmējušies no Marsela Breiera UNESCO ēkas Parīzē, savā
9 modernisma atturībā kontrastē ar bagātīgi dekorēto eklektisma apbūvi Elizabetes ielas otrā pusē; 3.4. organisks un parka apbūvei piemērots kā pretstats regulārajam ielu tīkam Klusajā centrā ir Objekta trīsstaru plāns; 3.5. objektā esošā konferenču zāle ar Latvijas akustikas vecmeistara Alberta Vecsīļa radītajiem tumšā koka akustiskajiem paneļiem ir nozīmīga Objekta sastāvdaļa. Alberta Vecsīļa darbu sarakstā ir akustikas risinājumi Dzintaru vasaras koncertzālei, Dailes teātrim, Rīgas Domam, Lielajai Ģildei, Krievu drāmas teātrim un Kongresu namam.
4. Faktiskie apstākļi 4.1. Objekts nav iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (turpmāk – Pieminekļu saraksts) kā atsevišķs kultūras piemineklis, tas atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta Nr. 852 „C” teritorijā, valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr. 442) un vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa “Pilsētas kanāla apstādījumi” (valsts aizsardzības Nr. 6432) teritorijā. 4.2. Ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) 03.08.2020. vēstuli Nr. 08-09.2/3489 Iesniedzēji informēti par iesnieguma izskatīšanas gaitu un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 64. panta otro daļu, administratīvā akta izdošanas termiņš tika pagarināts līdz 02.11.2020. 4.3. Pārvaldes eksperti un speciālisti Objektu apsekoja 28.09.2020. 4.4. Pārvaldes Kultūras pieminekļu uzskaites komisija (turpmāk – Komisija) jautājumu par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā vērtēja 15.10.2020. sēdē.
5. Lēmuma pamatojums 5.1. Ņemot vērā, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā esošu ēku kultūrvēsturiskās vērtības līmeņa noteikšana ir atsevišķs process, lēmums par Objekta kultūrvēsturiskās vērtības līmeni tiks pieņemts atsevišķi un pēc tam, kad, atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 8. marta noteikumos Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumu” noteiktajai procedūrai, tiks saņemts Rīgas pilsētas būvvaldes vērtējums. 5.2. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu, personu iesniegumus par objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā Pārvalde izskata, izvērtējot konkrētā objekta atbilstību valsts, reģiona vai vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusam saskaņā ar normatīvajos aktos par kultūras pieminekļiem noteiktajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā attiecīgā objekta vēsturisko, zinātnisko, māksliniecisko vai citu kultūras vērtību un kultūras pieminekļa tipoloģiskās grupas izplatību Eiropā, Baltijas jūras reģionā, Latvijas valstī vai novadā. 5.3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Atbilstoši Likuma 1. pantam, lai kādam objektam piešķirtu kultūras pieminekļa statusu, ir nepieciešams konstatēt ne tikai to, ka objektam ir zināma kultūrvēsturiska vērtība, bet arī to, ka objekta saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst kā Latvijas valsts un tautas, tā arī starptautiskajām interesēm. Proti, Pieminekļu sarakstā nav iekļaujami visi objekti, kuriem piemīt zināma kultūrvēsturiska un arhitektoniska vērtība. Pieminekļu saraksts tiek veidots (papildināts) izvērtējot katra objekta īpašo vērtību kultūras mantojuma sistēmā, to spēju pastāvēt ilglaicīgi un nozīmi mantojuma kopienai. 5.4. Līdz ar to Pārvaldei, veidojot un papildinot Pieminekļu sarakstu, ir jāizšķir tās kultūrvēsturiskās vērtības, kuras ir īpaši būtiskas Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Tieši tādēļ kultūras pieminekļa statuss nav piešķirams jebkuram objektam, kam piemīt kultūrvēsturiska vērtība, bet tikai īpaši vērtīgiem
11 kultūrvēsturiskiem objektiem. 5.5. Komisija Objektu vērtēja gan arhitektūras pieminekļa, gan vēsturiska notikuma vietas tipoloģiskās grupas aspektā saskaņā ar 26.08.2003. Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” punktiem 7., 10., 12. un 15. punktu, likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14. panta ceturto, piekto un sesto daļu. 5.6. Vērtējot Objekta atbilstību iekļaušanai Pieminekļu sarakstā, Pārvaldei ir jāņem vērā gan samērīgums, gan starptautiskā un vēsturiskā pieredze. Proti, Objekta iekļaušana Pieminekļu sarakstā jāvērtē kontekstā ar Pieminekļu sarakstā jau esošiem objektiem, pastāvošo sistēmu un vērtību līmeni, lai izšķirtu tos objektus, kuriem piemīt tāds kultūrvēsturiskās vērtības līmenis, lai tie saņemtu valsts aizsardzību. Pārvalde atkārtoti norāda, ka tās mērķis nav iekļaut Pieminekļu sarakstā visus objektus, kuriem piemīt zināma kultūrvēsturiska un arhitektoniska vērtība. 5.7. Lemjot par Objekta atbilstību valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusam, nozares (arhitektūras, pilsētbūvniecības, mākslas, arheoloģijas, vēstures, industriālā mantojuma) speciālisti balstījās uz savām profesionālajām zināšanām un pieredzi, vērtēja kontekstu ar Pieminekļu sarakstā jau esošiem objektiem, ņēma vērā starptautisko un vēsturiskā pieredze, kā arī samērīguma principu. 5.8.
Komisija konstatēja:
5.8.1. Objekts ir bijusī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (turpmāk – LPSR) Centrālās komitejas (turpmāk – CK) un Kompartijas (turpmāk – KP) ēka, celta 1974. gadā, kuras celtniecībai tika piesaistīta arhitektu grupa, pazīstami arhitekti – Jānis Vilciņš, Antons Staņislavskis, Gunār Asaris, Alfons Ūdris, Alberts Vecsīlis. 5.8.2. Teritorija, kur atrodas Objekts, sākotnēji bija viena no Strēlnieku parka senajām daļām – daļa no vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa “Pilsētas kanālmalas apstādījumi”, kur jau 1883. gada, 1885. gada un 1903. gada plānos un materiālos
redzama pēc G. Kūfalta idejām veidotā parka struktūra, tobrīd šeit gan nav atradies sporta laukums. Taču jau 1908. gada pilsētas plānā redzamas izmaiņas – parādās sporta laukums. Publikācijās par Kronvalda parka attīstības vēsturi secināms, ka G. Kūfalts un A. Zeidaks uzskatīja, ka dārziem (parkiem) nepieciešams nodrošināt dažādas aktīvās atpūtās iespējas visām iedzīvotāju grupām, tostarp, jābūt pieejai sporta laukumiem. Mūsdienu izpratnē stadioni (sporta laukumi) un parki funkcionāli tiek atdalīti, taču tolaik tā bija viena no parka pamatfunkcijām. Šī Rīgas pilsētas teritorijas daļa pildīja publisku funkciju un bija pieejama visām sabiedrības grupām. 1966. gada Rīgas pilsētas ģenerālplānā parka teritorijā tiek attēlota plānotā apbūve, norādot, ka šeit paredzēts pilsētas nozīmes sabiedrisks centrs, ne Latvijas KP un CK ēka – Objekts, kas pēc savas būtības kalpoja noteiktai cilvēku grupai, ne sabiedrībai kopumā. 5.8.3. Salīdzinot Objekta, vēsturiskās apbūves un parka mērogu, parādās līdzsvarots augstums starp parka kokiem un ielas pretējās puses apbūvi, savukārt Objekts ar savu mērogu uz parka apstādījumu, gan vēsturiskās apbūves fona rada kontrastu, kas dažādo pilsētbūvniecības paņēmienu lietojuma dēļ – brīvstāvoša būve un perimetrālā apbūve, tik tuvā apkārtnē, rada disonansi, kas ir ļoti uzsvērta. 5.8.4. Objekts pēc savas konfigurācijas visticamāk veidots ietekmējoties no Bernāra Zērfusa, Marsela Breiera un Pjerluidži Nervi projektētās UNESCO Pasaules mantojuma centra biroju ēkas (1958). Atšķirībā no Objekta, UNESCO mītne un palīgēkas veido pārdomātu savstarpēji koordinētu telpisku kompozīciju: blakus novietota brīvstāvoša trapecveida apjoma celtne, atstājot brīvu telpu zem centrālā apjoma spārniem. Tas atbilst vienam no Lekorbizjē pamatprincipiem, ka ēka ir jāceļ uz brīvi stāvošiem betona balstiem. Objekts pretendē uz līdzīgu risinājumu, taču zāles apjoms un dažādas funkcijas telpas aizņem telpu zem pamatapjoma, tādējādi padarot kopformu smagnēju un grūtāk uztveramu un atšķirībā no prototipa, izjaucot caurskatāmību zem ēkas spārniem. 5.8.5. Lai gan plašākā Eiropas kontekstā Objekts nav unikāla parādība, tas kopumā uzrāda no Rietumu modernisma arhitektūras piesardzīgi pārņemtas formālās pazīmes, kas tā laika LPSR
13 būvmākslas situācijā reprezentēja novatorisku pieeju būvapjoma risinājumā. Tai pašā laikā Objektam nepiemīt stilistiska vienotība eksterjera un interjera koptēla izveidē. Atšķirībā no klasiskā modernisma, tas arī nav bijis skaidri definēts mērķis – tiecoties pēc ārējās formas, nav meklētas līdzvērtīgas estētiskās un mākslinieciskās kvalitātes iekštelpu dizainā, līdz ar to Objektam trūkst viengabalainības un konsekvences stilistiskā izpratnē. 5.8.6. Objekts reprezentē pretrunīgu, vēlu stila parauga adaptāciju lokālā tulkojumā, kas formālā izpildījuma ziņā pārņemts no Rietumu modernisma paraugiem, taču ir samērā tāls modernisma garam un estētikai pēc būtības. Ieceres vērienīgums, pārceļot uz Rīgu vienu no Rietumu modernisma ēkas modeļiem, tomēr nevarēja garantēt analoģisku estētisko un filozofisko piepildījumu – gan ideoloģisko ierobežojumu diktētās standartizācijas, gan eklektiskās pieejas dēļ. 5.8.7. Objekts tika uzcelts pēc pasūtījuma, demonstrējot padomju politiskā režīma varu. Šajā laikā pastāvošā politiskā sistēma pārvaldīja valsti bez sabiedrības līdzdalības. Tās vietā bija “nomenklatūra”, ar ko Padomju Savienībā apzīmēja amatu sarakstu, kuros iecēla ar attiecīgā līmeņa partijas institūcijas atļauju. Iecelšana visos vairāk vai mazāk svarīgos amatos notika tās kontrolē, arī tad, ja attiecīgo amatu ieņemošais cilvēks nebija partijas biedrs (kas gan bija iespējams tikai retos gadījumos un zemākos līmeņos), šī sistēma bija efektīvs ierocis kompartijas varas nodrošināšanai. Personas ievēlēšana CK deva iespēju vieglāk piekļūt reālajam republikas varas centram, lai panāktu savai iestādei vai nozarei būtisku jautājumu risinājumu. Šāds režīms neļāva sabiedrībai piedalīties dažādu jautājumu apspriešanā vai risinājumu meklēšanā. Objektam kā vēsturiska notikuma vietai (politiskas organizācijas darbības vieta) ir zināma kultūrvēsturiska nozīme, bet, ievērojot Latvijas valsts doto Latvijas KP darbības izvērtējumu, tai nav zinātniska un izglītojoša nozīme, un tās saglabāšana kā Latvijas KP CK darbības vieta nākamajām paaudzēm, iekļaujot Pieminekļu sarakstā, neatbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. 5.9. Objekts neapšaubāmi raksturo Latvijas pēckara modernisma arhitektūru, tas ir padomju laikā strādājošo arhitektu darbs. Taču, kopumā izvērtējot Objekta arhitektonisko un māksliniecisko kvalitāti,
tomēr vērojamas atkāpes no modernisma pamatprincipiem – telpa zem pamatapjoma nav atstāta brīva, bet izveidota konferenču zāle un dažādu funkciju telpu apjoms, tā liedzot kustības brīvību zem ēkas un vedot tai apkārt, zināmā mērā parādot “plaisu” starp sabiedrību un tā laika varu, Objekta plānojumā, pretēji modernisma principiem, izmantotas dažādas konstruktīvās sistēmas, kas spilgti izpaužas pirmā stāva plānā. Lai arī Objekta izpildījumā izmantoti dārgi un kvalitatīvi materiāli, tomēr būvniecības izpildījums gan eksterjerā, gan interjerā ir bijis nevērīgs pret detaļām. Objekta būvniecība parka teritorijā nebija demokrātisks process, kas respektētu pilsētbūvniecisko situāciju, vērojama partijas diktēta specifika, kas iespējams liegusi arhitektiem strādāt, brīvi un bez ierobežojumiem. 6.
Lēmums
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 7. pantu, 13. pantu, 63. panta pirmo daļu, 64. panta otro daļu, Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1. pantu, 14. panta ceturto un piekto daļu, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”. 7., 10., 12. un 15. punktu, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3. punktu un Ministru kabineta 2004. gada 9. novembra noteikumu Nr. 916 “Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes nolikums” 3.2. punktu, Pārvalde nolemj: neatbalstīt ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 2 (būves kadastra apzīmējums – 0100 010 0042 001) iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras Pieminekļu sarakstā. Lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta pirmo un otro daļu un 79.panta pirmo daļu to viena mēneša laikā var apstrīdēt Pārvaldes vadītājam (Rīgā, Mazā Pils ielā 17/19, LV-1050).
15 Cieņā Pārvaldes vadītāja vietniece
K. Ābele
(paraksts*) *Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu. M. Petrova, 67228570 madara.petrova@mantojums.lv
17 PROJEKTA RASĒJUMU IZLASE NO
BŪVPROJEKTA KP CK administrācijas ēkas būvniecībai pilsētā Rīga, Kirova ielā 26
Galvenais projekta arhitekts: J. Vilciņš Projekta autori: A. Ūdris J. Vilciņš G. Asaris
Projekta galvenais arhitekts Jānis Vilciņš / Foto Valdis Brauns / Uzņemts 1975.g.
TERITORIJA
Ģenplāns
27
Ģenplāns
Skats uz Ä“kas iekĹĄpagalmu
31
Lietus kanalizācijas ieteka kanālā. Telefonsakaru kanalizācijas pārvads pāri kanālam
33
IEEJAS NOFORMÄ’JUMS
Dekoratīvs režģis pie ieejas.
37
Dekoratīvs režģis pie ieejas.
39
PLÄ€NI
Pagrabstāva plāns
1. stāva plāns
45
Pusdienu z훮le pirmaj훮 st훮v훮
Komunik훮ciju st훮va pl훮ns uz atz카mes 6.800
49
2. stāva plāns
3. stāva plāns
53
4. stāva plāns
5. stāva plāns
57
6. stāva plāns
Konferenču telpa 6. stāvā
61
Tehniskais (7.) stÄ vs
63
64
Veidņu - armatūras plāni. Plātne IPm-1 un IPm-2 uz atzīmes 7.500
GRIEZUMI
Griezumi 1-1, 2-2
69
Griezumi 6-6 lÄŤdz 9-9 un 11-11
71
73
75
KÄ pnes K-3. Griezums A-A
FASÄ€DES APDARE
79
80
Sienas paneļi. Izklājuma shēma, griezumi, mezgli
Sienas paneļi PS-1, PS-1a, PS-2. Veidņu rasējums.
Sienas paneļi. Gāzbetona sienas plāna elementi. Griezumi un mezgli
85
Mezgls „A”
87
Loga O-2 stiprināšana. Griezums 5-5
89
Fasādes plākšņu stiprinājuma mezgla fragments
Esošas fasādes detaļas atsegums / 2020.g.
Loge O-2 stiprināšana. Griezumi 2-2, 3-3
GALVENĀS KĀPNES
Centrālās kāpņu telpas iekšskats
97
Galvenās kāpnes. Armatūra
99
Cilindriskās vitrāžas konstrukcijas skice
101
Halles mozaīkas grīdas shēma
103
Centrālās kāpņu telpas iekšskats
105
KONFERENČU ZĀLE
Konferenču zāles plāns
Slīpais pārsegums konferenču zālē
111
Konferenču zāle. Griezumi 1-1, 2-2, 3-3
Konferenču zāles sienas izklājums pa asi R-2 un R-3
115
Konferenču zāle. Akustiskā siena
117
Konferenču zāle. Mezgli D, M, N, P, Ž, R, R’, S, T, U
Konferenču zāle. Sienas izklājums pa asi O-6
121
Konferenču zāles griestu plāns
125
Piekarams akustiskais rezonÄ tors AR-1
MEZGLI
Grīdu detaļas
131
Jumta seguma detaÄźas, griezumi 3-3, 4-4
Jumta seguma mezgli. Griezums 7-7 un detaÄźas
135
Mezgls 1, detaÄźas un griezumi
137
Ventilācijas restītes VR-3, VR-4
02.11.2020. saņemts Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Lēmums neatbalstīt ēkas Rīgā, Elizabetes ielā 2 iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras Pieminekļu sarakstā. 03.11.2020. MAD arhitektūras telpā tiek atklāta izstāde X faili. Sabiedrības apskatei tiek izliktas 40 lapas no oriģinālā 1968. gada projekta arhīva materiāla. Arhīva materiālus līdz šim nav redzējis neviens no NKMP ekspertiem, KM darbiniekiem un tehniskās ekspertīzes veicējiem. 50 gadus pēc projekta pabeigšanas, 30 mapes oriģinālo rasējumu tika pirmo reizi pārskatītas gatavojoties šai izstādei.
Paldies par materiāliem SIA „Latvijas projektēšanas sabiedrības” projektu arhīvam (institūtā „Pilsētprojekts” izstrādātie projekti).
143