Scientific Journal of Riga Technical University Architecture and Urban Planning
2010
Pēteris Strancis. Integrētā ūdens plānošanas sistēma
Volume 4
Integrētās ūdens plānošanas aspekti (1. tabula) kalpoja kā vērtēšanas kritēriji. Ja aspekts vispār nebija skatīts, tad novērtējums ir “ – ”, ja aspekts ir pieminēts, bet tālāk nav guvis risinājumu vai arī ir nonācis principiālā pretrunā ar citām dokumenta sadaļām, tad novērtējums ir “ ± ”. Savukārt, ja aspektam ir risinājums vai norādītas metodes un paņēmieni konkrētām rīcībām, tad vērtējums bija “ + ”. Vērtējot netika ņemta vērā risinājumu kvalitāte, līdz ar to nekādā gadījumā šos rezultātus nedrīkst izmantot kopumā plānu vispārējo kvalitatīvo rādītāju salīdzināšanai. Plusus un mīnusus aizstājot ar atzīmēm, ir iegūta viegli pārvaldāma analītiska shēma, kas dažādās kombinācijās uzrādīja līdzīgus rezultātus. 2. att. Integrētā ūdens plānošanas vieta Latvijas telpiskās plānošanas sistēmā.
Ventspils pilsētas teritorijas plānojums un apbūves noteikumi. Pārsteidzoši ir tas, ka faktiski nekur netiek risināti jeb apskatīti jautājumi par Baltijas jūras vai Ventas krastmalas pieejamību, iespējams, ka šie jautājumi ir pašsaprotami. Pozitīvi risinājumi un pašvaldības nostādnes turpmākām rīcībām ir: • Krasta procesu monitorings. • Jūras piekrastes labiekārtojuma koncepcija. • Tilta pār Ventu rekonstrukcijas nepieciešamība, kas nodrošinātu tālāku kuģošanu Ventas upē. • Atļautajās izmantošanās atsevišķi izdalīta zeme zem ūdeņiem. Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi 2006–2018 gadam. Tajos vairāki punkti veltīti akvatorijām un ūdenstilpnēm: • Uzskaitītas visas ūdenstilpnes un ūdensteces, kā arī noteiktas katrai no tām piemērotākās funkcijas. • Noteikta koku un krūmu izciršanas nepieciešamību vietās, kur jāuzlabo ainaviskā situācija, atklājot ūdens spoguli. • Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos ir sadaļa par peldvietu ierīkošanu. Juglas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi neskatoties uz to, ka izstrādāti jau pirms desmit gadiem, ir kvalitatīvi, saprotami un nav novecojuši. Principā pietiekami labs dokuments, kuru var pat zināmā mērā lietot kā paraugu šādu dokumentu izstrādei. Kā būtiskais mīnuss ir uzskatāms tas, ka šis plāns neapskata ūdens līmeņa svārstības un izmaiņas plūdu laikā. Iespējams, ka šis dokuments būtu vēl atbilstošāks izvirzītajiem kritērijiem, ja autori būtu zinājuši slūžu, kas savieno ezeru ar Daugavas-Gaujas kanālu, atvēršanu tālākā nākotnē. Gaujas baseina apgabala apsaimniekošanas plāns ir ļoti tipisks lokāls plāns, kas faktiski risina tikai vides aspektus. Visi risinājumi ir maksimāli vērsti uz ekoloģiskās situācijas uzlabošanu un ūdeņu kvalitātes nodrošināšanu. Tā ir šī plāna stiprā puse. Taču pārāk rūpīgi sekojot ANO, Starptautiskās Ūdens Partnerības un ES nostādnēm un direktīvām un pat pārcenšoties jeb pārprotot to idejisko pusi, cieš sociālie un ekonomikas aspekti. Rīgas reģiona attīstības programmā, neskatoties uz tās reģionālo līmeni, skarti visi faktori, izņemot ūdens energoresursus. Programmā svarīgi ir: • Piekrastes un tās attīstības jautājumi. • Mazo ostu un piekrastes kuģniecības attīstības tēma.
VI. Secinājumi un ieteikumi
Šāda veida pētījumam pastāv zināma subjektivitāte, taču tas ļauj spriest par situāciju un secināt, ka kopumā ūdens plānošanā lielākie cietēji ir sociālie faktori. Apskatot lielāku attīstības dokumentu skaitu, iespējams, ka situācija nedaudz variētos. Iespējams, ka vides jautājumiem veltīta lielāka vērība nekā sociālajiem un ekonomiskajiem. Zināms pārsteigums ir tas, ka klimata izmaiņas aspekti caurmērā netiek uztverti pietiekoši nopietni. Šeit īpaši uzmanība būtu jāpievērš piekrastes pašvaldībām. Nedaudz savādāka arī būtu galējā aina, ja lielāku nozīmi piešķirtu aspektu risinājumu kvalitātes jautājumiem. Īpaši nozīmīga ir infrastruktūra. Visos attīstības dokumentos ūdens kā infrastruktūras elements ir vismaz pieminēts (izņemot Gaujas baseina apgabala apsaimniekošanas plānu, kur ūdens ir saprasts arī kā ostu darbību nodrošinošs elements). Faktiski tikai divi attīstības plāni ūdeni patiesi piemin kā ceļu. Tie ir Daugavpils un Jūrmalas jaunais plānojums. Laikā, kad Latvijā tiek veidota jauna telpiskās plānošanas kārtība, kurā īpaša vieta ir atvēlēta Jūras telpiskajam plānojumam, būtu lietderīgi izveidot hierarhisku IŪP sistēmu, kurā visos līmeņos norādītie (2. att.) divpadsmit aspekti tiktu plānoti pēc līdzvērtīgiem principiem. Šāda pieeja ļautu visos plānošanas līmeņos apskatīt vienus un tos pašus aspektus, ievērojot hierarhiju un pēctecību. Tādejādi, risinot šos jautājumus tikai lokāli un tiem atrodoties līdzvērtīgā mijiedarbībā, tiktu nodrošināta patiesi integrēta ūdens plānošana. Šādi arī tiktu nodrošināta vietējās sabiedrības līdzatbildība un līdzdalība ilgtspējīgā ūdeņu lietošanā.
164