Scientific Journal of Riga Technical University Architecture and Urban Planning
2010
Volume 4
ESPON 2013 lietojumprogrammu vizualizēšanas īpatnības un praktiskā pielietojuma iespējas Ilze Paklone, Rīgas Tehniskā universitāte, Ivars Strautmanis, Rīgas Tehniskā universitāte Atslēgas vārdi: ESPON 2013, pilsētplānošana, vizualizēšanas metodes.
lietojumprogramma,
I. Vizualizēšanas metožu nepieciešamība
Saistībā ar apjomīgo apstrādājamās informācijas daudzumu Eiropas telpiskās attīstības stratēģijām ir nepieciešama viegli saprotama vizualizācijas valoda. Ņemot vērā Latvijas dalību ES un attiecīgi arī tās telpiskajā politikā, šobrīd ir arī nepieciešamība argumentēti reaģēt un orientēties gan ES telpiskās plānošanas jautājumos, gan attīstīt vietējai situācijai unikālās arhitektoniskās vērtības, kā arī pārzināt stratēģiju vienotās datu bāzes un to izpētes lietojumprogrammas. Ar digitālo tehnoloģiju palīdzību iespējams realizēt programmatisko nodrošinājumu ātrai apjomīgas informācijas apstrādei, izpētei un komunikācijai. Vizuāla izteiksme vienmēr bijusi primārā arhitektūras valoda. Digitālās tehnoloģijas tikai piedāvā iespēju apvienot divdimensionālo un trīsdimensionālo arhitektūras grafiku ar citām datu bāzēm (tekstiem, tabulām, grafikiem, attēliem, audio un video pārklājumiem) un interaktīvu komunikēšanu. Šāds blīvs informācijas pārklājums, kas iegūts ar lietojumprogrammas palīdzību, ļauj koncentrēties galvenokārt uz lēmumu pieņemšanu, alternatīvu priekšlikumu izstrādāšanu un ideju pasniegumu. Džons Takara, konsultants Nīderlandes jauno mediju politikas ieviešanā, precizē, ka “pilsētvides modelēšana tiek transformēta komunikāciju tehnoloģiju radītajām iespējām. Lēmums par to, kas un kā šo modelēšanu lietos, ir vienādā mērā politisks un dizaina jautājums” [11]. Lietojumprogrammu izmantošana šajā aspektā kļūst par kompleksu procesu, kas apvieno gan informācijas strukturēšanu, gan pilsētplānošanas stratēģiju modelēšanu, gan arī publisko procesa komunikāciju vienlaicīgi. Metodoloģisko pieeju, kurā modelēšana un datu izpēte tiek virzīti kā paralēli procesi, jau 20. gadsimta astoņdesmitajos gados plaši pētījis Džons Zeisels, socioloģijas profesors, fokusējoties uz modelēšanas attiecībām ar izpētes procesu, lai apzināti izdarītu izmaiņas vai uzlabojumus gan dizainā, gan izpētes procesā. Dž. Zeisels uzsver, ka pastāv cieša saikne starp dizaina attēliem un izpētes koncepcijām, dizaina prezentācijām un pētījuma hipotēzēm, kā arī starp pārbaudēm abās disciplīnās. Dž. Zeisels dizainu definē kā izpētes procesu ar spirālisku struktūru, kurā empīriskās zināšanas tiek attīstītas no vizualizēšanas, testēšanas un re-vizualizēšanas [4]. Šāda procesa struktūra piemīt arī infomācijas vizualizēšanai ar lietojumprogrammām un šo datu analīzēm. ES un Latvijas likumdošana paredz un nosaka formātu, kādam jābūt pilsētplānošanas procesa galaproduktam, taču nenosaka formātu, kā atlasāma, attīstāma, attēlojama un prezentējama
informācija tieši pilsētplānošanas procesa gaitā. Šobrīd Latvijā vēl nav izstrādāta telpiskās plānošanas koncepcija, kas precīzi noteiktu arhitekta līdzdalības formātu – kādai jāizskatās vizuālai telpas analīzei pilsētplānošanas piedāvājuma radīšanas gaitā. Svarīgi akcentēt, ka pilsētplānošanas process būtībā ir atklāta komunikācija, lai vienotos par kopīgu, sabiedriski nozīmīgu ilgtermiņa mērķi, kas prasa atbildīgu un pamatotu lēmumu pieņemšanu katrā darba stadijā. Komunikācija vienīgi regulējošu dokumentu formā ir nepārliecinošs instruments un nepietiekama līdzdalība. Šajā aspektā katras darba stadijas vizualizācija nodrošina argumentētu komunikāciju, vizualizācijai kļūstot par galveno apspriešanas objektu. Interaktīvas lietojumprogrammas ir viens no pilsētplānošanas procesa darba stadiju vizualizēšanas instrumentu piemēriem. Lielākā daļa lietojumprogrammu, ar kuru palīdzību strukturēt un attēlot datus pilsētplānošanas procesā, ir eksperimentālā stadijā un to vienotā grafiskā izteiksme tiek joprojām meklēta un testēta. Tomēr tās ir piemērs kā saplūst atšķirīgu disciplīnu koncepti, kā arī ilustrācija konceptuālai telpiskās plānošanas virzībai – jauna lietojumprogramma var ierosināt un virzīt arī jaunas plānošanas paradigmas un kļūt par sava veida līdzdalības formātu un komunikācijas protokolu pilsētplānošanas procesā. Lietojumprogrammas pārkāpj savas tradicionālās robežas, kļūstot par dialogu rosinātāju un sabalansējot dažādu specialitāšu dalībnieku atšķirīgas intereses, mērķus, empīriskos slēdzienus, dažādu ekspertu pētījumu metodes ar pilsētplānošanas iespējamībām. Ar lietojumprogrammu palīdzību iespējams secīgi un atklāti realizēt pilsētplānošanas procesu kā vizuāli telpiski pamatotu, atbildīgu un atklātu ilgtermiņa lēmumu pieņemšanu. Lietojumprogrammas ir arī pārskats par informāciju, kas saistīta ar telpisko plānošanu – teoriju, praksi, informācijas analīzi, zinātniskās bāzes veidošanu, informācijas reorganizāciju, komunikāciju metodēm pilsētplānošanā, saadarbības un inovāciju tīkla veidošanu. Digitālo tehnoloģiju iespējas un informācijas apstrādes koncepcijas pilsētplānošanā ir realizētas ESPON 2013 (European Spatial Planning Observation Network, Eiropas telpiskās plānošanas novērošanas tīkls) [5] projektos un vairākos neatkarīgos pētījumos kā interaktīvas lietojumprogrammas informācijas vizuālai izpētei. Šī darba mērķis ir apkopot un analizēt ESPON 2013 ietvaros izstrādāto lietojumprogrammu teorētiskās un praktiskās lietošanas iespējas un vizualizāciju īpatnības. Analizējot šīs lietojumprogrammas uzmanība pievērsta vairākiem aspektiem: lietojumprogramma kā instruments informācijas ievadei, strukturēšanai un attēlošanai; lietojumprogramma kā ģeogrāfiskās, kartogrāfiskās un arhitektoniskās izpētes valodas apvienošanas iespēja; lietojumprogramma kā datu un
153