Scientific Journal of Riga Technical University Architecture and Urban Planning
Jānis Briņķis, Oļģerts Buka. Arhitektoniski telpiskās vides sintēzes pilsētplānošanas aspekti
Kā svarīga joma pilsētvides attīstība jāmin arī pilsētvides reģenerācija, kas ir viena no mūsdienu sarežģītākajām pilsētbūvniecības problēmām. Šis process saistās ar pastāvošo apbūves kompleksu un to daļu pārveidi. Reģenerācijas uzdevums ir ne tikai nodrošināt vecos kvartālus ar gaismu, gaisu, zaļumiem, nojaukt neatbilstošās ēkas dzīvošanai, kā arī likvidēt transporta caurlaides spēju ierobežojošos šķēršļus. Vides reģenerācijas procesā jānodrošina visiem pilsētas iedzīvotājiem vienādus, pilnvērtīgus dzīves apstākļus, t.i., komfortablas dzīvojamās ēkas ar sabiedrisko un sadzīves pakalpojumu objektiem atbilstoši mūsdienu arhitektoniski telpiskām prasībām. Bez šī uzdevuma veikšanas apbūves reģenerāciju nevar uzskatīt par atrisinātu [6]. Pilsētas un vecpilsētas, to apbūves rajoni neatkarīgi no teritoriju lieluma, iedzīvotāju skaita un nozīmes, atšķiras pēc materiālo fondu sastāva un apbūves kvalitātēm. Vienā gadījumā ir blīva pilsētvides apbūve, otrā – ekstensīvi apbūvēti rajoni. Dzīvojamā fonda reģenerācijas process ir specifisks katra apbūves kompleksa apstākļos, jo tas saistās ar maksimālu pastāvošās apbūves saglabāšanu, vecās un jaunās apbūves arhitektoniski telpisko kvalitāti un savdabību. Esošiem apbūves kompleksiem raksturīga dažāda vēsturiska un pilsētbūvnieciska vērtība. Reģenerācijas mērķis ir paaugstināt veco dzīvojamo ēku inženierlabiekārtošanu un dzīvokļu plānošanas organizācijas līmeni mūsdienu pilsētvidē [7]. Attēli
1. att. Pilsētplānošanas kompleksu un arhitektoniski telpiskās vides sintēzes kopsakarības metodoloģiskais modelis. 2. att. Apbūves kompleksu plānojuma līmeņi un plānošanas mērogu savstarpējā sasaiste. 3. att. Pilsētvides un apbūves kompleksa plānojuma vizuālā koptēla analīzes metodaloģiskā bāze. 4. att. Apbūves kompleksu un kvartālu strukturāli telpiski ekstensīvās un intensīvās apbūves disharmonija Iļguciema rajonā Rīgā. 5. att. Rīgas vecpilsētas un centra apbūves kompleksu viengabalainības panorāma no putna lidojuma, 13.–20. gs. 6. att. Apbūves kompleksa funkcionālā plānojuma un telpiskās uzbūves analīze detālā plānojuma līmenī. 7. att. Daudzstāvu dzīvojamo ēku apbūves kvartālu labiekārtojuma vizuālās uztveres datorgrafiskā analīze. 8. att. Pilsētvides attīstības sociālā, ekonomiskā, ekoloģiskā un arhitektoniski telpiskā kompleksa teorētiskais plānošanas modelis.
Izmantotie avoti 1. 2. 3.
4. 5. 6. 7.
Strautmanis I. Dialogs ar telpu. Rīga: Liesma, 1977, 136 lpp. Strautmanis I., Briņķis J. Telpiskās vides silueta un plastiskās uzbūves vizualizācija. Rīga: RTU, 2000, 20 lpp. Treija S., Bratuškins U. Lielmēroga dzīvojamo rajonu attīstības problēmas Rīgā. Arhitektūra un būvzinātne. Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. 2. sērija. 2003, 4. sējums, 77.–83. lpp. ISSN 1407-7329. Ward S. Planning the Twentieth–Century City. New York: John Wiley & Sons, 2002. 470 p. Alison J., Brayer M., Migayrou F., Spiller N. Future City. Experiment and Utopia in Architecture. London: Thames&Hudson LTD, 2007, 336 p. Sarma & Norde. Attīstības plāns teritorijai Vienības gatve – Ozolciema iela Rīgā, 2004–2007, pieejams arhitektu birojā Sarma & Norde. Krastiņš J. Latvijas Republikas būvmāksla. Rīga: Zinātne, 1992, 236 lpp.
143
2010
Volume 4