Kinh Tụng Pali

Page 1

DHAMMACAKKAPPAVATTANASUTTA (KHAI KINH CHUYỂN-PHÁP-LUÂN) Bhikkhūnaṃ pañcavaggīnaṃ, Isipatana nāmake, Migadāye dhammavaraṃ, yaṃ taṃ nibbānapāpakaṃ. Sahampati nāmakena, mahābrahmena yācito. Catusaccaṃ pakāsento, Lokanātho adesayi. Nanditaṃ sabbavedehi, sabbasampatti sādhakaṃ. Sabbalokahitatthāya, Dhammcakkaṃ bhaṇāma he.

Dhammacakkappavattanasutta Evaṃ me sutaṃ, ekaṃ samayaṃ Bhagavā Bārāṇasiyaṃ viharati, Isipatane migadāye. Tatra kho Bhagavā pañcavaggiye bhikkhū āmantesi. Dveme bhikkhave, antā pabbajitena na sevitabbā. Katame dve? * Yo cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gammo pothujjaniko anariyo anattha-saṃhito, * Yo cāyaṃ attakilamathānuyogo dukkho anariyo anatthasaṃhito. Ete kho bhikkhave, ubho ante anupagamma majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Katamā ca sā bhikkhave, majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ: Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājivo, sammāvāyamo, sammāsati, sammāsamādhi. Ayaṃ kho sā bhikkhave, majjhimā paṭipadā Tathāgatena abhisambuddhā cakkhukaraṇī ñāṇakaraṇī upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 1


*1- Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ, jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇaṃpi dukkhaṃ, appiyehi sampayogo dukkho, piyehi vippayogo dukkho, yampicchaṃ na labhati, tampi dukkhaṃ, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā. *2- Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkha-samudayaṃ ariyasaccaṃ, yāyaṃ taṇhā ponobbhavikā nandirāgasahagatā tatratatrā-bhinandinī. Seyyathidaṃ: kāmataṇhā, bhava-taṇhā, vibhavataṇhā. *3- Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkha-nirodhaṃ ariyasaccaṃ, yo tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo. *4Idaṃ kho pana bhikkhave, dukkha-nirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Seyyathidaṃ: sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammā-ājivo, sammāvāyamo, sammāsati, sammāsamādhi. 1.1- “Idaṃ dukkhaṃ ariyasaccan”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 1.2- “Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariyasaccaṃ pariññeyyan”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesudhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 1.3- “Taṃ kho panidaṃ dukkhaṃ ariya-saccaṃ pariññātan”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 2.1-“Idaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccan”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 2.2- “Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahātabban”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 2.3- “Taṃ kho panidaṃ dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ pahīnan”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi.

2


3.1- “Idaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccan”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 3.2- “Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikātabban”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 3.3- “Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ sacchikatan”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 4.1-“Idaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccan”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 4.2-“Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodha-gāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvetabban”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. 4.3- “Taṃ kho panidaṃ dukkhanirodha-gāminī paṭipadā ariyasaccaṃ bhāvitan”ti me bhikkhave, pubbe ananussutesu dhammesu cakkhuṃ udapādi, ñāṇaṃ udapādi, paññā udapādi, vijjā udapādi, āloko udapādi. Yāvakīvañca me bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ na suvisuddhaṃ ahosi, neva tāvā’haṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrahmaṇiyā pajāya sadevamanussāya “anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddho’ti paccaññāsiṃ. Yato ca kho me bhikkhave, imesu catūsu ariyasaccesu evaṃ tiparivaṭṭaṃ dvādasākāraṃ yathābhūtaṃ ñāṇadassanaṃ suvisuddhaṃ ahosi, athā’haṃ bhikkhave, sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrahmaṇiyā pajāya sadevamanussāya “anuttaraṃ sammā-sambodhiṃ abhisambuddho’ti paccaññāsiṃ. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me vimutti, ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’ti. Idamavoca Bhagavā, attamanā pañcavaggiyā bhikkhū Bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. 3


Imasmiṃ ca pana veyyākaraṇasmiṃ bhañña-māne āyasmato Koṇḍaññassa virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi “yaṃ kiñci samudaya-dhammaṃ , sabbaṃ taṃ nirodhadhamman”ti. Pavattite ca pana Bhagavatā dhammacakke bhummā devā saddamanussāvesuṃ “Etaṃ Bhagavatā Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brahmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. * Bhummānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā cātumahārājikā devā saddamanussāvesuṃ “Etaṃ Bhagavatā Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭi-vattiyaṃ samaṇema vā brahmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. * Cātumahārājikānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā tāvatiṃsā devā saddamanussāvesuṃ “Etaṃ Bhagavatā Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭi-vattiyaṃ samaṇema vā brahmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. * Tāvatiṃsānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā yāmā devā saddamanussāvesuṃ “Etaṃ Bhagavatā Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇema vā brahmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. * Yāmānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā tusitā devā saddamanussāvesuṃ “Etaṃ Bhagavatā Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇema vā brahmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. * Tusitānaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā nimmānaratī devā saddamanussāvesuṃ “Etaṃ Bhagavatā Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭi-vattiyaṃ samaṇema vā brahmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. * Nimmanaratīnaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā paranimmitavasavattī devā saddamanussāvesuṃ “Etaṃ Bhagavatā Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇema vā brahmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. *Paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ saddaṃ sutvā brahmakāyikā devā saddamanussāvesuṃ “Etaṃ Bhagavatā Bārāṇasiyaṃ Isipatane migadāye anuttaraṃ 4


dhammacakkaṃ pavattitaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇema vā brahmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Itiha tena khaṇena tena layena tena muhuttena yāva brahmalokā saddo abbhuggacchi. Ayañca dasasahassilokadhātu saṃkampi sampakampi sampavedhi. Appamāṇo ca uḷāro obhāso loke pāturahosi atikkamma devānaṃ devānubhāvanti. Atha kho Bhagavā imaṃ udānaṃ udānesi “Aññāsi vata bho Koṇḍañño! Aññāsi vata bho Koṇḍañño!” ti. Iti hidaṃ āyasmato Koṇḍaññassa “Aññāsikoṇḍañño” tveva nāmaṃ ahosī’ti. Atha kho āyasmā Aññāsikoṇḍañño diṭṭha-dhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammotiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjapatto aparappaccayo satthusāsane Bhagavantaṃ etadavoca. “Labheyyā’haṃ upasampadan”ti.

Bhante,

Bhagavato

santike

pabbajjaṃ,

“Ehi bhikkhū”ti Bhagavā avoca,“Svākkhāto dhammo, sammādukkhassa antakiriyāyā”ti Sāva tassa āyasmato upasampadā ahosī’ti.

cara

labheyyaṃ

brahmacariyaṃ

(Dhammacakkappavattanasuttaṃ niṭṭ hitaṃ )

KINH PĀḶI CHO NGƯỜI BỆNH

Paṭhamagilānasutta

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Mahākassapo Pippaliguhāyaṃ viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahākassapo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho Bhagavā āyasmantaṃ Mahākassapaṃ etadavoca. - Kacci te, Kassapa, khamanīyaṃ? kacci yāpanīyaṃ? kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo”ti? - Na me, Bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo”ti. “Sattime, Kassapa, bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame satta? 5


* Satisambojjhaṅgo kho, Kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Dhammavicayasambojjhaṅgo kho, Kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Vīriyasambojjhaṅgo kho, Kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Pītisambojjhaṅgo kho, Kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Passaddhisambojjhaṅgo kho, Kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Samādhisambojjhaṅgo kho, Kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati * Upekkhāsambojjhaṅgo kho, Kassapa, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Ime kho, Kassapa, satta bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī”ti. - Taggha, Bhagavā, bojjhaṅgā! Taggha, Sugata, bojjhaṅgā”ti. Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Mahākassapo Bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Vuṭṭhahi cāyasmā Mahākassapo tamhā ābādhā, tathāpahīno cāyasmato Mahākassapassa so ābādho ahosīti. (Paṭhamagilānasuttaṃ niṭṭhitaṃ) ***

Dutiyagilānasutta

Ekaṃ samayaṃ Bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Mahāmoggallāno Gijjhakūṭe pabbate viharati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho Bhagavā sāyaṇhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā Mahāmoggallāno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, nisajja kho Bhagavā āyasmantaṃ Mahāmoggallānaṃ etadavoca. - Kacci te, Moggallāna, khamanīyaṃ? kacci yāpanīyaṃ? kacci dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo”ti? - Na me, Bhante, khamanīyaṃ, na yāpanīyaṃ, bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo”ti. “Sattime, Moggallāna, bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame satta? * Satisambojjhaṅgo kho, Moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Dhammavicayasambojjhaṅgo kho, Moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 6


* Vīriyasambojjhaṅgo kho, Moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Pītisambojjhaṅgo kho, Moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Passaddhisambojjhaṅgo kho, Moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Samādhisambojjhaṅgo kho, Moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati * Upekkhāsambojjhaṅgo kho, Moggallāna, mayā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Ime kho, Moggallāna, satta bojjhaṅgā mayā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī”ti. - Taggha, Bhagavā, bojjhaṅgā! Taggha, Sugata, bojjhaṅgā”ti. Idamavoca Bhagavā. Attamano āyasmā Mahāmoggallāno Bhagavato bhāsitaṃ abhinandi. Vuṭṭhahi cāyasmā Mahāmoggallāno tamhā ābādhā, tathāpahīno cāyasmato Mahāmoggallānassa so ābādho ahosīti. (Dutiyagilānasuttaṃ niṭṭhitaṃ) Tatiyagilānasutta Ekaṃ samayaṃ Bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Bhagavā ābādhiko hoti dukkkhito bāḷhagilano. Atha kho āyasmā Mahācundo yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ Mahācundaṃ Bhagavā etadavoca: “Paṭibhantu taṃ, Cunda, bojjhaṅgā”ti. “Sattime, Bhante, bojjhaṅgā Bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame satta? * Satisambojjhaṅgo kho, Bhante, Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Dhammavicayasambojjhaṅgo kho, Bhante, Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Vīriyasambojjhaṅgo kho, Bhante, Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Pītisambojjhaṅgo kho, Bhante, Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Passaddhisambojjhaṅgo kho, Bhante, Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. * Samādhisambojjhaṅgo kho, Bhante, Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati * Upekkhāsambojjhaṅgo kho, Bhante, Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 7


Ime kho, Bhante, satta bojjhaṅgā Bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī”ti. - Taggha, Cunda, bojjhaṅgā! Taggha, Cunda, bojjhaṅgā”ti. Idamavocāyasmā Mahācundo. Samanuñño satthā ahosi. Vuṭṭhahi ca Bhagavā tamhā ābādhā, tathāpahīno ca Bhagavato so ābādho ahosīti. (Tatiyagilānasuttaṃ niṭṭhitaṃ) *** PHÁP THẤT GIÁC CHI DÀNH CHO BỆNH NHÂN Trong trường hợp người đang lâm bệnh, sau khi tụng 3 bài kinh thứ nh ất, th ứ nhì, thứ ba cho người bệnh xong, quý vị nên tụng thêm pháp thất giác chi này cho bệnh nhân ấy. * Nếu bệnh nhân là cận sự nam hoặc cận sự nữ, thì nên xen tên của bênh nhân ấy vào vị trí của mỗi câu trong 7 pháp giác chi. - Ví dụ : Cận sự nữ Hoàng Thị Huệ, thì tụng 7 pháp giác chi như sau: ( Người nam thì tên rồi thay chữ upāsike thành upāsaka) “Sattime “Hoàng Thị Huệ upāsike” bojjhaṅgā Bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Katame satta? 1- Satisambojjhaṅgo kho “Hoàng Thị Huệ upāsike” Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 2- Dhammavicayasambojjhaṅgo kho “Hoàng Thị Huệ upāsike” Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 3- Vīriyasambojjhaṅgo kho “Hoàng Thị Huệ upāsike” Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 4- Pītisambojjhaṅgo kho “Hoàng Thị Huệ upāsike” Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 5- Passaddhisambojjhaṅgo kho “Hoàng Thị Huệ upāsike” Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 6- Samādhisambojjhaṅgo kho “Hoàng Thị Huệ upāsike” Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. 7- Upekkhāsambojjhaṅgo kho “Hoàng Thị Huệ upāsike” Bhagavatā sammadakkhāto bhāvito bahulīkato abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattati. Ime kho “Hoàng Thị Huệ upāsike” satta bojjhaṅgā Bhagavatā sammadakkhātā bhāvitā bahulīkatā abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattanti. Etena saccavajjena, sotthi te(1) hotu sabbadā (3 lần). Tự tụng cho mình, thay chữ “te = ngườ i” bằng chữ “me = tôi”. -ooOooBOJJHAṄGAPARITTA (KINH THẤT GIÁC CHI) Kệ Khai Kinh Thất Giác Chi 8


Saṃsāre saṃsarantānaṃ, Sabbadukkhavināsane. Satta dhamme ca bojjhaṅge, Mārasenāpamaddane. Bujjhitvā ye cime sattā, Tibhavā muttakuttamā. Ajātimajarābyādhiṃ, Amataṃ nibbhayaṃ gatā. Evamādiguṇūpetaṃ, Anekaguṇasaṅgahaṃ. Osadhañca imaṃ mantaṃ, Bojjhaṅgañca bhaṇāma he! Rogā mucciṃsu taṅkhaṇe. Etena saccavajjena, Sotthi te hotu sabbadā. Ekadā Dhammarājā pi, Gelaññenābhipīḷito, Cundattherena taṃyeva, Bhaṇāpetvāna sādaraṃ, Sammoditvāna ābādhā, Tamhā vuṭṭhāsi ṭhānaso. Etena saccavajjena Sotthi te hotu sabbadā. Pahīnā te ca ābādhā, Tiṇṇannampi mahesinaṃ, Maggahatā kilesāva, Pattānuppattidhammataṃ. Etena saccavajjena Sotthi te hotu sabbadā. (Bojjhaṅgasuttaṃ niṭṭhitaṃ)

Bojjhaṅgaparitta (Kinh Thất Giác Chi) Bojjhaṅgo satisaṅkhāto, Dhammānaṃ vicayo tathā, Vīriyaṃ pīti passaddhi, Bojjhaṅgā ca tathāpare, Samādhupekkhā bojjhaṅgā, Sattete sabbadassinā, Muninā sammadakkhātā, Bhāvitā bahulīkatā. Saṃvattanti abhiññāya, Nibbānāya ca bodhiyā. Etena saccavajjena Sotthi te hotu sabbadā. Ekasmiṃ samaye nātho, Moggallānañca Kassapaṃ, Gilāne dukkhite disvā, Bojjhaṅge satta desayi, Te ca taṃ abhinanditvā, -ooOoo-

KHANDHAPARITTA-GĀTHĀ (KỆ RẢI TÂM TỪ ĐẾN CÁC LOÀI BÒ SÁT)

1. Sabbāsīvisajātīnaṃ,

Dibbamantāgadhaṃ viya, 9


Yaṃ nāseti visaṃ ghoraṃ, Sesañcāpi parissayaṃ.

Sabbe bhūtā ca kevalā;

2. Āṇākkhettamhi sabbattha, Sabbadā sabbapāṇinaṃ, Sabbasopi nivāreti, Parittaṃ taṃ bhaṇāma he.

Mā kañci pāpamā gamā.

3. Virūpakkhehi me mettaṃ, Mettaṃ erāpathehi me; Chabyāputtehi me mettaṃ, Mettaṃ kaṇhāgotamakehi ca. 4. Apādakehi me mettaṃ, Mettaṃ dvipādakehi me; Catuppadehi me mettaṃ, Mettaṃ bahuppadehi me. 5. Mā maṃ apādako hiṃsi, Mā maṃ hiṃsi dvipādako; Mā maṃ catuppado hiṃsi, Mā maṃ hiṃsi bahuppado.

Sabbe bhadrāni passantu,

7. Appamāṇo Buddho, Appamāṇo Dhammo; Appamāṇo Saṅgho, Pamāṇavantāni sarīsapāni. Ahi vicchikā satapadī, Uṇṇanābhī sarabū mūsikī. 8. Katā me rakkhā kataṃ me parittaṃ, Paṭikkamantu bhūtāni, Sohaṃ namo Bhagavato, Namosattannaṃ Sammāsambuddhānaṃ. Khaṇḍhasuttaṃ niṭṭhitaṃ

6. Sabbe sattā sabbe pāṇā, PATICCASAMUPPÀDA (KINH DUYÊN SINH) 1. Paṭhamabuddhavacanagāthā: Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvissaṃ anibbisaṃ. Gahakāraṃ gavesandho, dukkhā jāti punappanaṃ.

puna gehaṃ na kāhasi. Sabbā te phāsukā bhaggā, gahakūṭaṃ visaṅkhataṃ. Visaṅkhāragataṃ cittaṃ, taṇhānaṃ khayamajjhagā.” (3 lần)

Gahakāraka diṭṭho’si,

10


2- Paṭiccasamuppāda anuloma * Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ,nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso,phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā,taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo,bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarā maraṇaṃ, soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. * Yadā have pātubhavanti dhammā, ātāpino jhāyato brāhmaṇassa. Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, yato pajānāti sahetudhammaṃ. 3- Tụng Paṭiccasamuppāda paṭiloma *Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāra-nirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho,nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho,phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho,taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarā maraṇaṃ, soka-parideva- dukkha-domanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. * Yadā have pātubhavanti dhammā, ātāpino jhāyato brāhmaṇassa. Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, yato khayaṃ paccayānaṃ avedi. 4- Paṭiccasamuppāda anuloma-paṭiloma * Avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ,nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso,phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā,taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo,bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarā maraṇaṃ, soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā sambhavanti. 11


Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. *Avijjāyatveva asesavirāganirodhā saṅkhāra-nirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho,nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho,phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho,taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho,bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarā maraṇaṃ, soka-parideva-dukkha-domanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. * Yadā have pātubhavanti dhammā, ātāpino jhāyato brāhmaṇassa. Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ, Sūriyova obhāsayamantalikkhaṃ. 5. Paṭṭhānapaccayuddesa Hetupaccayo,ārammaṇapaccayo,adhipati-paccayo, anantarapaccayo, samanantarapaccayo, sahajātapaccayo, aññamaññapaccayo, nissaya-paccayo, upanissayapaccayo, purejātapaccayo, pacchajātapaccayo, āsevanapaccayo, kammapaccayo, vipākapaccayo, āhārapaccayo, indriya-paccayo, jhānapaccayo, maggapaccayo, sampayuttapaccayo, vippayuttapaccayo, atthipaccayo, natthipaccayo, vigatapaccayo, avigatapaccayo hoti.

TI-MĀTIKĀ 1. Kusalā dhammā Akusalā dhammā Abyākatā dhammā

2. Sukhāya vedanāya sampayuttā dhammā Dukkhāya vedanāya sampayuttā dhammā Adukkha-m-asukhāyavedanāya sampayuttā dhammā

3. Vipākā dhammā Vipāka-dhamma-dhammā Neva-vipāka-na-vipāka-dhammadhammā

4. Upādinn’upādāniyā dhammā An-upādinn’upādāniyā dhammā An-upādinn’ān-upādāniyā dhammā

12


5. Saṅkiliṭṭha-saṅkilesikā dhammā Asaṅkiliṭṭha-saṅkilesikā dhammā Asaṅkiliṭṭh’āsaṅkilesikā dhammā

6. Savitakka-savicārā dhammā Avitakka-vicāramattā dhammā Avitakk’āvicārā dhammā

7. Pīti-sahagatā dhammā Sukha-sahagatā dhammā Upekkhā-sahagatā dhammā

Bhāvanāya pahātabbā dhammā Neva dassanena na bhavānāya pahātabbā

8. Dassanena pahātabbā dhammā 9. Dassanena pahātabbā hetukā dhammā Bhāvanāya pahātabbā hetukā dhammā Neva dassanena na bhavānāya pahātabbā hetukā dhammā

10. Ācaya-gāmino dhammā Apacaya-gāmino dhammā Nev’Ècaya-gāmino n’Èpacaya-gāmino dhammā

11. Sekkhā dhammā Asekkhā dhammā Neva-sekkhā n’Èsekkhā dhammā

12. Parittā dhammā Mahaggatā dhammā Appamānā dhammā

13. Paritt’ārammaṇā dhammā Mahaggat’ārammaṇā dhammā Appamān’ārammaṇā dhammā

14. Hīnā dhammā Majjhimā dhammā Paṇītā dhammā

15. Micchatta-niyatā dhammā Samatta-niyatā dhammā Aniyatā dhammā

Magga-hetukā dhammā Magg’ādhipatino dhammā

16. Magg’ārammaṇā dhammā 17. Uppannā dhammā An-uppannā dhammā Uppātino dhammā

18. Atītā dhammā Anāgatā dhammā 13


Paccuppannā dhammā 19. Atit’ārammaṇā dhammā Anāgat’ārammaṇā dhammā Paccuppann’ārammaṇā dhammā

20. Ajjhattā dhammā Bahiddhā dhammā Ajjhatta-bahiddhā dhammā

21. Ajjhatt’ārammaṇā dhammā Bahiddh’ārammaṇā dhammā Ajjhatta-bahiddh’ārammaṇā dhammā

A-nidassana-sa-ppaṭighā dhammā Anidassan’appaṭighā dhammā Bāvīsati-tika-mātikā dhamma-saṅganipakaranaṃ nāma samattaṃ.

22. Sa-nidassana-sa-ppaṭighā dhammā

RATANA SUTTA (KINH TAM BẢO) 1. Yān’īdha bhūtāni samāgatāni Bhummāni vā yāni’va antalikkhe Sabbe’va bhūtā sumanā bhavantu Atho’pi sakkacca suṇantu bhāsitaṃ 2. Tasmā hi bhūtāni sametha sabbe

Mettaṃ karotha mānusiyā pajāya Divā ca ratto ca haranti ye baliṃ Tasmā hi ne rakkhatha appamattā

3. Yaṃ kiñci vittaṃ idha vā huraṃ vā Saggesu vā yaṃ ratanaṃ paṇītaṃ Na no samaṃ atthi Tathāgatena Idam’pi Buddhe ratanaṃ paṇītaṃ. Etena saccena suvatthi hotu.

4. Khayaṃ virāgaṃ amataṃ paṇītaṃ Yad’ ajjhagā Sakyamunī samāhito Na tena Dhammena sam’atthi kiñci Idam’pi Dhamme ratanaṃ paṇītaṃ Etena saccena suvatthi hotu.

5. Yaṃ Buddha-seṭṭho parivaṇṇayī suciṃ Samādhim’ānantarik’aññam’āhu Samādhinā tena samo na vijjati

Idam’pi Dhamme ratanaṃ paṇītaṃ Etena saccena suvatthi hotu. 6. Ye puggalā aṭṭha sataṃ pasatthā 14


Cattāri etāni yugāni honti Te dakkhiṇeyyā Sugatassa Sāvakā Etesu dinnāni mahā-p-phalāni Idam’pi Saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ 7. Ye su-ppayuttā manasā dậhena Nikkāmino Gotama-sāsanamhi Te patti-pattā amataṃ vigayha Laddhā mudhā nibbutiÑ bhuñjamānā Idam’pi Saṅghe ratanaṃ panītaṃ Etena saccena suvatthi hotu.

Etena saccena suvatthi hotu.

9. Ye ariya-saccāni vibhāvayanti Gambhīra paññena sudesitāni Kiñc’āpi te honti bhusa-ppamattā Na te bhavaṃ aṭṭhamam’Ādiyanti Idam’pi Saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ Etena saccena suvatthi hotu.

10. Sahāvassa dassanā-sampadāya Tayassu dhammā jahitā bhavanti Sakkāya-diṭṭhi vicikicchitañca Sīlabbataṃ vā’pi yad’atthi kiñci Catūh’aPāyehi ca vippamutto Cha c’ābhiṭṭhānāni abhabbo kātuṃ Idam’pi Saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ Etena saccena suvatthi hotu.

11. Kiñc’āpi so kammaṃ karoti Pāpakaṃ Kāyena vācā uda cetasā vā Abbhabbo so tassa paṭicchādāya Abhabbatā diṭṭha-padassa vuttā Idam’pi Saṅghe ratanam paṇītaṃ Etena saccena suvatthi hotu. 12. Vana-ppagumhe yathā bhussit’agge 13. Varo var’aññū varado var’āharo Anuttaro Dhamma-varaṃ adesayi Idam’pi Buddhe ratanaṃ paṇītaṃ Etena saccena suvatthi hotu.

8. Yath’indakhīlo paṭhaviṃ sito siyā Catūbhi vātebhi asampakampiyo Tath’ūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi yo Ariya-saccāni avecca-passati Idam’pi Saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ Etena saccena suvatthi hotu.

Gimhāna-māse paṭhamasmiṃ gimhe Tath’ūpamaṃ Dhamma-varaṃ adesayi Nibbāna-gāmiṃ paramaṃ hitāya Idam’pi Buddhe ratanaṃ panītaṃ Etena saccena suvatthi hotu.

14. Khīṇaṃ purāṇaṃ navaṃ n’atthi sambhavaṃ, Virattacitt’āyatike bhavasmiṃ. Te khīṇa-bījā avirūḷhi chandā, Nibbanti dhīrā yathā yaṃ padīpo. Idam’pi Saṅghe ratanaṃ paṇītaṃ, Etena saccena suvatthi hotu. 15


15. Yān’īdha bhūtāni samāgatāni Bhummāni vā yāni’va antalikkhe Tathāgataṃ Deva-manussa-pūjitaṃ Buddhaṃ namassāma suvatthi hotu.

16. Yān’īdha bhūtāni samāgatāni Bhummāni vā yāni’va antalikkhe Tathāgataṃ Deva-manussa-pūjitaṃ Dhammaṃ namassāma suvatthi hotu.

17. Yān’īdha bhūtāni samāgatāni Bhummāni vā yāni’va antalikkhe Tathāgataṃ Deva-manussa-pūjitaṃ Saṅghaṃ namassāma suvatthi hotu.

BÀI KINH TÁN DƯƠNG NGÀI SĪVALI

Sīvali ca mahānānaṃ Sabbalābhaṃ bhavissati Therassa anubhāvena, Sabbe hontu piyaṃ mama. Sīvali ca mahālābhaṃ Sabbalābhaṃ bhavissati Therassa anubhāvena, Sadā hontu piyaṃ mama. Sīvali ca mahāthero

Mama sise thapetvāna, Mantitena jayomantaṃ Ahaṃ vandāmi sabbadā. ANANTARIYAKAGĀTHĀ KỆ AN LÀNH Sirasmiṃ me Buddhaseṭṭho, Sāriputto ca dakkhiṇe. Vāma-amse Moggallāno, Puratto piṭakattayaṃ. Pacchime mama Ānando, 16


Khiṇāsavā catuddisā. Samantā lokapālā ca, Indadevā sabrahmakā. Etesaṃ anubhāvena,

Sabbe bhayā upaddavā. Aneka antarāyā’pi, Vinassantu asesato.

-ooOooKARAṆĪYA METTĀ SUTTA KINH TÂM TỪ

1. Karaṇīyam’attha-kusalena Yaṃ taṃ santaṃ padaṃ abhisamecca Sakko ujū ca su-h-ujū ca Suvaco c’assa mudu anatimānī.

2. Santussako ca subharo ca Appa-kicco ca sallahuka-vutti Sant’indriyo ca nipako ca Appagabbho kulesu an-anugiddho.

3. Na ca khuddaṃ samācare kiñci Yena viññū pare upavadeyyuṃ Sukhino vā khemino hontu Sabbe sattā bhavantu sukhitattā.

4. Ye keci pāṇa-bhūt’atthi Tasā vā thāvarā va anavasesā Dīghā vā ye mahantā vā Majjhimā rassakā aṇuka-thūlā.

5. Diṭṭhā vā ye va adiṭṭhā Ye ca dūre vasanti avidūre, Bhūtā vā sambhavesī vā Sabbe sattā bhavantu sukhitattā.

6. Na paro paraṃ nikubbetha N’ātimaññetha katthacinaṃ kañci Byārosanā paṭigha-saññā N’aññam’aññassa dukkham’iccheyya.

7. Mātā yathā niyaṃ puttaṃ Āyusā eka-puttam’anurakkhe Evam’pi sabba bhūtesu Mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ.

8. Mettañca sabba lokasmiṃ Mānasaṃ bhāvaye aparimāṇaṃ Uddhaṃ adho ca tiriyañca Asambādhaṃ averaṃ asapattaṃ.

9. Tiṭṭhaṃ caraṃ nisinno vā

Sayāno vā yāvat’assa vigatamiddho 17


Etaṃ satiṃ adhiṭṭheyya Brahmam’etaṃ vihāraṃ idham’āhu. 10. Diṭṭhiñca anupagamma Sīlavā dassanena sampanno

Kāmesu vineyya gedhaṃ Na hi jātu gabbha-seyyaṃ punaretī’ti.

-ooOooBUDDHA-JAYAMAṄGALA GĀTHĀ KỆ PHẬT THẮNG HẠNH 1. Bāhuṃ sahassam’abhinimmita sāyudh’antaṃ Girimekhalaṃ udita ghora-sasena-māraṃ Dān’ādi dhamma-vidhinā jitavā Mun’indo Taṃ tejasā bhavatu me (te) jaya-maṅgalāni. 2. Mār’ātirekam-abhiyujjhita sabba rattiṃ Ghoraṃ pan’āḷavaka makkham’ath’addha Yakkhaṃ Khantī sudanta-vidhinā jitavā Mun’indo Taṃ tejasā bhavatu me (te) java-maṅgalāni. 3. Nālāgiriṃ gaja-varaṃ ati-matta-bhūtaṃ Dāv’aggi cakkam-asanī’va sudāruṇ’antaṃ Mett’ambu-seka vidhinā jitavā Mun’indo Taṃ tejasā bhavatu me (te) java-maṅgalāni. 4. Ukkhitta-khaggam-atihaṭṭha su-dāruṇ’antaṃ Dhāvan tiyojana-path’Aṅgulimālavantaṃ Iddhī’bhisaṅkhata-mano jitavā Mun’indo Taṃ tejasā bhavatu me (te) java-maṅgalāni. 5. Katvāna kaṭṭham’udaraṃ iva gabbhinīyā Ciñcāya duṭṭha-vacanaṃ jana-kāya-majjhe Santena somma-vidhinā jitavā Mun’indo Taṃ tejasā bhavatu me (te) jaya-maṅgalāni. 6. Saccaṃ vihāyam-ati-Saccaka-vāda-ketuṃ Vād’ābhiropita-manaṃ ati-andha-bhūtaṃ Paññā-padīpa-jalito jitavā Mun’indo Taṃ tejasā bhavatu me (te) jaya-maṅgalāni. 7. Nandopananda-bhujagaṃvibuddhaṃ mah’iddhiṃ. 18


Puttena thera bhujagena dam’āpayanto Iddh’ūpadesa-vidhinā jitavā Mun’indo Taṃ tejasā bhavatu me (te) java-maṅgalāni. 8. Duggāha-diṭṭhi bhujagena sudaṭṭha-hatthaṃ Brahmaṃ visuddhi-jutim-iddhi-Bak’ābhidhānaṃ Ñāṇ’āgadena vidhinā jitavā Mun’indo Taṃ tejasā bhavatu me (te) jaya-maṅgalāni. 9. Etāpi Buddha-jaya-maṅgala-aṭṭhagāthā Yo vācano dina-dine sarate ma tandī Hitvāna neka-vividhāni c’upaddavāni Mokkhaṃ sukhaṃ adhigameyya naro sapañño. -ooOooMAṄGALA SUTTA KINH HẠNH PHÚC Evaṃ me sutaṃ: Ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa Ārāme. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevala-kappaṃ Jetavanaṃ obhāsetvā yena Bhagavā ten’upasaṅkami upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā Bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi.

Bahū devā manussā ca Maṅgalāni acintayuṃ Ākaṅkhamānā soṭṭhānaṃ Brūhi maṅgalam’uttamaṃ. 1. Asevanā ca bālānaṃ Paṇḍitānañca sevanā Pūjā ca pūjanīyānaṃ Etaṃ maṅgalam’uttamaṃ.

2. Paṭirūpa-desa-vāso ca Pubbe ca kata-puññatā Atta sammā paṇīdhi ca Etaṃ maṅgalam’uttamaṃ

3. Bāhu-saccañca sippañca Vinayo ca susikkhito Subhāsitā ca yā vācā

Etaṃ maṅgalam’uttamaṃ. 4. Mātā-pitu upaṭṭhānaṃ 19


Putta-dārassa saṅgaho Anākulā ca kammantā

Etaṃ maṅgalam’uttamaṃ.

5. Dānañca dhamma-cariyā ca Ñātakānañca saṅgaho Anavajjāni kammāni Etaṃ maṅgalam’uttamaṃ.

6. Āratī-viratī pāpā Majja-pānā ca saññamo Appamādo ca dhammesu Etaṃ mangalam’uttamaṃ.

7. Gāravo ca nivāto ca Santuṭṭhī ca kataññutā Kālena dhamma-savanaṃ Etaṃ maṅgalam’uttamaṃ.

8. Khantī ca sovacassatā Samaṇānañca dassanaṃ Kālena Dhamma-sākacchā Etaṃ maṅgalam’uttamaṃ.

9. Tapo ca brahma-cariyā ca Ariya-saccāni dassanaṃ Nibbāna-sacchikiriyā ca Etaṃ maṅgalam’uttamaṃ

10. Phuṭṭhassa loka-dhammehi Cittaṃ yassa na kampati Asokaṃ, virajaṃ, khemaṃ Etaṃ maṅgalam’utamaṃ.

11. Etādisāni katvāna Sabbattham’aparājitā Sabbattha-sotthiṃ gacchanti taṃ Tesaṃ maṅgalam’uttaman’ti.

20


Issuu converts static files into: digital portfolios, online yearbooks, online catalogs, digital photo albums and more. Sign up and create your flipbook.